PROJEKTA "SKOLA2030" IEVIEŠANAS PROCESA UN IETEKMES ANALĪZE

Šajā analīzē ir apkopoti un sintezēti dati no 598 respondentu (skolotāju, skolu vadības un vecāku) aptaujas par kompetenču pieejas "Skola2030" ieviešanu Latvijas izglītības sistēmā.

Kopsavilkums

Aptaujas dati liecina par izteikti negatīvu, kritisku un krīzes stāvoklim tuvu situāciju Latvijas izglītības sistēmā pēc "Skola2030" ieviešanas. Kopējā apmierinātība ar projektu ir zema — vidējais vērtējums ir 2,11 punkti 5 baļļu skalā, un 67,5% respondentu savu attieksmi raksturo kā "neapmierināts" vai "ļoti neapmierināts".

Galvenie secinājumi:

1. Sistēmisks resursu trūkums: 69% respondentu norāda uz akūtu mācību līdzekļu nepietiekamību. Skolotāji ir spiesti paši naktīs radīt materiālus, kas noved pie masveida izdegšanas.
2. Izglītības kvalitātes kritums: 63% aptaujāto uzskata, ka skolēnu pamatprasmes (lasītprasme, rēķināšana, gramatika) pasliktinās.
3. Vērtēšanas sistēmas disfunkcija: Jaunā vērtēšanas kārtība (STAP un liegums labot atzīmes) rada bērniem un vecākiem paaugstinātu stresu, bet skolotājiem — nesamērīgu birokrātisko slogu.
4. Iekļaujošās izglītības fiasko: Bez atbilstoša atbalsta personāla un finansējuma iekļaujošā izglītība pašreizējā formā tiek vērtēta kā mācību procesu graujošs faktors.

1. Respondentu sastāvs un kopējais noskaņojums

Aptaujā kopumā piedalījās 598 respondenti, sniedzot visaptverošu skatījumu no dažādām iesaistītajām pusēm:

2. Ieviešanas procesa un atbalsta izvērtējums

Lielākā daļa respondentu (58%) procesa ieviešanu raksturo kā "neskaidru".

1. Sasteigtība un haoss: Process tiek raksturots kā forsēts un "uzspiests ar varu", neieklausoties praktiķu viedoklī.
2. Formāls atbalsts: 54% respondentu saņemto atbalstu vērtē kā nepietiekamu. Skolotāji norāda, ka semināri un lekcijas bijušas teorētiskas, bez praktiska lietojuma.
3. Administratīvais slogs: Skolu vadība jūtas "iespiesta spīlēs" starp ministrijas prasībām un reālo resursu trūkumu skolās, uzņemoties visu ieviešanas un pedagogu mierināšanas smagumu.

3. Mācību līdzekļu pieejamība: Kritiskākais punkts

Mācību materiālu trūkums ir identificēts kā lielākā sistēmas problēma (84% respondentu to min kā vājo pusi).

1. "Kopēto lapiņu" kultūra: Vecāki un skolotāji pauž asu kritiku par sistēmas maiņu no grāmatām uz izkaisītām darba lapām. Tas traucē bērniem apgūt vielu sistēmiski un liedz vecākiem iespēju palīdzēt mājās.
2. Nevalstisko resursu abonēšana: Skolas tērē ievērojamus līdzekļus privāto platformu (piem., "Soma", "Uzdevumi.lv", "Lielvārds") licencēm, jo valsts nodrošināto bezmaksas materiālu nav vai tie ir nekvalitatīvi.
3. Skolotāju pārslodze: Materiālu meklēšana un izstrāde tiek veikta ārpus darba laika, kas ir galvenais pedagogu izdegšanas cēlonis.

4. Vērtēšanas sistēmas problēmjautājumi

Vērtēšanas sistēma (STAP un jaunie kritēriji) tiek vērtēta kā netaisnīga un nesaprotama 43% gadījumu.

1. Liegums labot atzīmes: Šī ir vecāku "kliedzošākā" sūdzība. Iespējas trūkums labot nesekmīgus darbus rada bērniem neirozes un panikas lēkmes.
2. STAP sistēma (sākumskolā): Skolotāji to raksturo kā lieku birokrātiju, kas nav saprotama ne bērniem, ne vecākiem.
3. Vienotu kritēriju trūkums: Katra skola standartu interpretē atšķirīgi, radot nevienlīdzību valsts līmenī.
4. Formatīvā vērtēšana: "Procentu darbi", kas neietekmē gala vērtējumu, tiek uztverti kā bezvērtīgi, mazinot skolēnu motivāciju.

5. Mācību saturs un skolēnu prasmes

63% respondentu novēro skolēnu prasmju pasliktināšanos.

1. Satura sadrumstalotība:

  1.1. Vēsture: Kritizēta vēstures izdalīšana no sociālajām zinībām (4.-6. kl.), kas rada hronoloģisku haosu.

 2.1. Dabaszinātnes/Matemātika: Neloģiska tēmu secība (piem., formulas jāmāca pirms to izpratnes). Sākumskolā māca inerci, pirms bērni pazīst vietējo dabu.

   3.1. Latviešu valoda: "Topiku princips" gramatikas vietā ir sagrāvis lasītprasmi un rakstītprasmi.

2. Neatbilstība vecumposmam: Mācību viela sākumskolā un pamatskolā bieži atbilst augstskolas terminoloģijas līmenim, kas pārsniedz bērnu uztveres spējas.
3. Privātskolotāju nepieciešamība: Vecāki ir spiesti masveidā algot privātskolotājus pamatprasmju apguvei, jo skola nespēj nodrošināt vielas izpratni.

6. Iekļaujošā izglītība

Gan skolotāji, gan skolu vadība uzsver, ka iekļaujošā izglītība pašreizējā izpildījumā ir "sistēmas sabrukuma" punkts.

1. Resursu trūkums: Klasēs ar 30 bērniem, kur vairākiem ir īpašas vajadzības, nav asistentu vai speciālo pedagogu.
2. Ietekme uz klasi: Bez atbalsta personāla cieš mācību kvalitāte visiem klases skolēniem.
3. IZM atbildība: Respondenti norāda uz krasu neatbilstību starp valsts prasībām un piešķirto finansējumu.

7. Identificētie pozitīvie aspekti

Lai gan kopējais vērtējums ir negatīvs, tiek minēti atsevišķi veiksmes pīlāri:

1. Metodiskā brīvība: Iespēja skolotājiem pašiem plānot darbu un rīkoties autonomi.
2. Starppriekšmetu saikne: Progresīva ideja, kas gan cieš no resursu trūkuma.
3. Sasniedzamo rezultātu (SR) definēšana: Skaidrība par to, kas stundā jāapgūst, tiek vērtēta pozitīvi.
4. Digitālās prasmes: Uzlabota tehnoloģiju lietošana un skolēnu prezentācijas prasmes.
5. Pedagogu sadarbība: Reforma piespiedusi skolotājus vairāk sadarboties savā starpā.

8. Respondentu ieteikumi un prasības

Aptaujas dalībnieki pieprasa radikālu rīcību situācijas uzlabošanai:

1. Mācību līdzekļi: Nodrošināt kvalitatīvas, secīgas papīra mācību grāmatas un darba burtnīcas visos priekšmetos.
2. Vērtēšana: Atļaut bērniem labot atzīmes, atcelt STAP sistēmu un atgriezties pie 10 baļļu sistēmas sākumskolā.
3. Satura revīzija: Samazināt mācību apjomu, atjaunot loģisku tēmu pēctecību un pielāgot vielu bērnu psiholoģiskajam vecumposmam.
4. Iekļaujošā izglītība: Piešķirt reālu finansējumu asistentiem vai apturēt procesu līdz resursu nodrošināšanai.
5. Atbildība: Saukt pie atbildības IZM un projekta veidotājus par sistēmas destabilizāciju un "eksperimentiem ar bērniem".

Analīze pa respondentu mērķgrupām: 

Analize_Skola2030_Skolotaji

Analize_Skola2030_Vadiba

Analize_Skola2030_Vecaki

Kopsavilkums pa jautājumiem:

Aptaujas analīze 

Nav komentāru

Komentēt