Eiropas Direktīvas (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu* un Stambulas konvencijas** analītiskais salīdzinājums
Mans kā Saeimas deputāta uzdevums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem absolūtu drošību un stingru vardarbības izskaušanu. Šī analīze ir veikta, lai novērtētu starptautisko līmeņa apņemšanos (SK) pret jauno, juridiski saistošo Eiropas Direktīvu (ES) 2024/1385 (D). Analīzes fokuss ir uz praktiskiem instrumentiem, kas aizsargā cietušos un soda varmākas.
ABU DOKUMENTU SKATĪJUMA SPEKTRS
Abi dokumenti ir vērsti uz vienu mērķi - vardarbības novēršanu un apkarošanu [D: (1); SK: 1. panta 1. d. a) p.]. Tie saskan par vairākiem būtiskiem principiem:
- Pamatmērķis: Abos dokumentos tiek nostiprināts mērķis aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust [D: (1); SK: 1. panta 1. d. a) p.].
- Visaptveroša pieeja: Abos dokumentos tiek prasīts izstrādāt un īstenot efektīvu, visaptverošu un saskaņotu valsts politiku [D: 38. panta 1. d.; SK: 7. panta 1. d.].
- Vienāda aizsardzība: Aizsardzība un atbalsts jānodrošina visiem vardarbības ģimenē upuriem, neatkarīgi no dzimuma [D: 2. panta c) d.; SK: 2. panta 2. d.].
- Bērnu statuss: Bērni, kas ir liecinieki vardarbībai ģimenē, ir jāuzskata par cietušajām personām un viņiem jānodrošina atbalsts [D: 2. panta c) d., (13); SK: 26. panta 1. d.].
- Neattaisnojami noziegumi: Abi kategoriski nosaka, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais "gods" nevar tikt uzskatīts par attaisnojumu vardarbības aktiem [D: (75), 69; SK: 12. panta 5. d., 42. panta 1. d.].
- Atbalsta tīkls: Abos tiek prasīts nodrošināt specializētus pakalpojumus, tostarp patversmes [D: 30. panta 1. d.; SK: 23. pants], valsts mēroga palīdzības tālruņa numurus (diennakts) [D: 29. panta 1. d.; SK: 24. pants] un krīzes centrus seksuālās vardarbības upuriem [D: 26. panta 1. d.; SK: 25. pants].
- NVO loma: Abos dokumentos ir uzsvērta nevalstisko organizāciju (NVO) iesaiste un tās jāatbalsta ar pienācīgiem resursiem [D: (75), 41. pants; SK: 8. pants, 9. pants].
ABU DOKUMENTU ATŠĶIRĪGAIS
| Aspekts | ES Direktīva (D) 2024/1385 | Stambulas Konvencija (SK) |
| Juridiskais statuss | ES tiesību akts. Nosaka minimālus saskaņotus noteikumus, kas jātransponē [D: 1. panta 1. d., (15), 49. panta 1. d.]. | Starptautisks līgums (Eiropas Padomes). Uzliek starptautisku juridisku pienākumu [SK: 192]. |
| Krimināltiesiskais fokuss | Obligāti saskaņo minimālās definīcijas un sodus par Sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), piespiedu laulībām un četriem kibervardarbības veidiem [D: 3.-7. panti]. | Prasa inkriminēt plašāku loku, tostarp psiholoģisko vardarbību [SK: 33. pants], vajāšanu [SK: 34. pants], piespiedu abortu un sterilizāciju [SK: 39. pants], kā arī izvarošanu, pamatojoties uz piekrišanas trūkumu [SK: 36. panta 1. d.]. |
| Uzraudzība | Iekšēja ES datu vākšana (Eurostat/EIGE) [D: 44. pants]. | GREVIO (66. pants) - neatkarīga starptautiska ekspertu uzraudzības struktūra, kas veic valstu vizītes [SK: 66. panta 1. d., 68. panta 9. d.]. |
| Diskriminācijas aizliegums | Uzsver intersekcionālo diskrimināciju [D: (7), 7; (71), 66]. | Aizliedz diskrimināciju, pamatojoties uz sociālo dzimumu (gender), dzimumorientāciju un dzimuma identitāti [SK: 4. panta 3. d.]. (Latvija pievienoja deklarāciju par terminu interpretāciju [SK Deklarācija: 191]). |
DIREKTĪVĀ UN SK MINĒTIE MEHĀNISMI AIZSARGĀŠANAI PRET VARDARBĪBU
No stingras vardarbības izskaušanas pozīcijām, Direktīva nodrošina stabilāku juridisko minimumu, kas ir tieši izpildāms visā ES.
- D garantē kriminālsodu obligātumu: Direktīva nosaka, ka sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem [D: 10. panta 1. d.]. Tā prasa obligātu minimālo maksimālo sodu par FGM (vismaz pieci gadi) un piespiedu laulībām (vismaz trīs gadi) [D: 10. panta 2. d., 3. d.].
- D risina kibervardarbību: Direktīva ir precīzi vērsta uz kibernoziegumiem, pieprasot, ka publiski pieejams nelikumīgs materiāls nekavējoties jāizņem vai jābloķē piekļuve [D: 23. panta 1. d.].
- Aizsardzības līmenis: Direktīva satur stingrības nemazināšanas klauzulu [D: 48. pants], kas neļauj Latvijai samazināt jau esošo aizsardzības līmeni.
Lai gan SK aptver plašāku noziedzīgu nodarījumu loku (piemēram, psiholoģiskā vardarbība, piespiedu sterilizācija), Direktīva nodrošina stingru, saskaņotu pamatkarkasu, kas ir garantēts ES tiesību ietvaros.
VAI SK MINĒTĀ GREVIO UZRAUDZĪBA IR VITĀLI SVARĪGA, VAI LATVIJA PATI VAR ŠO PROCESU KONTROLĒT?
Latvija pati var un tai ir jānodrošina efektīva kontrole, taču GREVIO ir noderīgs ārējs rīks.
- Valsts Kontrole: Direktīva uzliek tiešu pienākumu izraudzīties vai izveidot oficiālas struktūras, kas atbild par valsts politikas koordinēšanu, īstenošanu, pārraudzību un izvērtēšanu [D: 38. panta 2. d.].
- GREVIO lomas vērtējums: GREVIO (Konvencijas 66. pants) nodrošina neatkarīgu starptautisku ekspertu viedokli par to, kā tiek īstenoti Konvencijas noteikumi, un sniedz ieteikumus problēmu risināšanai [SK: 66. panta 1. d., 68. panta 10. d.]. Apsverot koordinācijas trūkumus, GREVIO varētu būt nepārprotami noderīga kā ārējs audits, kas palīdz celt sistēmas efektivitāti.
VAI LATVIJAS VALSTĪ DENONSĒJOT KONVENCIJU - VARAM UZSKATĪT, KA MĒS VAIROSIM VARDARBĪBU, IEVIEŠOT DIREKTĪVAS PRASĪBAS?
Denonsēšana nevairos vardarbību, jo Direktīva nodrošina minimālo aizsardzības grīdu.
- Aizsardzības garantija: Direktīvas stingrības nemazināšanas klauzula [D: 48. pants] liedz attaisnot cietušo aizsardzības līmeņa samazināšanu.
- Juridiskais spēks: Ja Direktīva (kas ir saistoša visām ES dalībvalstīm) tiek transponēta nacionālajā likumdošanā līdz 2027. gada 14. jūnijam [D: 49. panta 1. d.], stingri krimināltiesiskie un atbalsta pasākumi (patversmes, kibernoziegumu apkarošana) ir juridiski obligāti.
- Vienīgais trūkums: Var rasties risks, ka nacionālajā likumdošanā netiks saglabātas plašākās SK prasības par atsevišķiem inkriminētiem nodarījumiem (piemēram, piespiedu aborts/sterilizācija) [SK: 39. pants], taču Direktīva ļauj valstij saglabāt stingrākus noteikumus, taču tā ir pašas valsts kompetemce ieviets plašākas prasības.
NVO IESAISTE DIREKTĪVAS UN SK MINĒTO PRASĪBU IEVĒROŠANAI.
Galvenais arguments par NVO iesaisti ir to speciālās zināšanas un spēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu cietušajiem [D: (75), 41. pants; SK: 9. pants]. NVO, nodrošina patversmes, krīzes centrus izvarošanas upuriem un konsultācijas [D: (59), 25. panta 1. d.].
Finansējums ir obligāts valsts pienākums. Gan SK [SK: 8. pants], gan Direktīva [D: 25. panta 3. d.] prasa, lai valstis nodrošinātu NVO, kas sniedz specializētus atbalsta pakalpojumus, pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus.
VAI DIREKTĪVĀ UN SK IR SPECIFISKA AIZSARDZĪBA LGBT KOPIENAS PĀRSTĀVJIEM?
- SK aizliedz diskrimināciju pret vardarbības upuriem, pamatojoties uz plašu pamatu klāstu, tostarp dzimumorientāciju un dzimuma identitāti [SK: 4. panta 3. d.]. Tādējādi SK nodrošina, ka šo kopienu pārstāvjiem ir garantētas tiesības saņemt aizsardzību un atbalstu, ja viņi kļūst par vardarbības upuriem.
- Direktīva atzīst, ka lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi ir paaugstināta riska grupā, kas saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju [D: (66), (71)].
SECINĀJUMI
SK DENONSĒŠANA NEMAZINĀS UN NEMAINĪS CĪŅU PRET VARDARBĪBU
Ja Latvija denonsē Stambulas konvenciju, Direktīva (ES) 2024/1385 kalpos par jaunu, stingru un juridiski saistošu pamatu vardarbības apkarošanai. Direktīva nosaka minimālos saskaņotos kriminālsodus par smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (FGM, piespiedu laulības) [D: 10. panta 2. d., 3. d.] un pieprasa efektīvu kibervardarbības apkarošanu. Tā kā Direktīva satur stingrības nemazināšanas klauzulu [D: 48. pants], tā garantē, ka valsts nevar attaisnot pašreizējā cietušo aizsardzības līmeņa samazināšanu. Denonsēšana nemainīs mūsu apņemšanos pret vardarbību, jo Eiropas Savienības tiesības uzliek mums šo pienākumu.
KĀ DENONSĒŠANA VAR IETEKMĒT LATVIJAS SABIEDRĪBU?
Praktiskie pasākumi sabiedrībā - patversmes, atbalsta tālruņi, krīzes centri un NVO finansēšana - netiks atcelti. Direktīva pieprasa, lai tie tiktu ieviesti un uzturēti papildus jau esošajiem pasākumiem [D: 46. panta 2. d.].
Tomēr, denonsējot SK, mēs zaudējam neatkarīgu starptautisku auditu no GREVIO [SK: 66. pants]. Šis ārējais mehānisms deva praktiskus ieteikumus (piemēram, par resursu piešķiršanu) un palīdzēja uzraudzīt mūsu valsts koordinācijas efektivitāti [SK: 68. panta 10. d.]. Zaudējot šo ārējo kontroli, visa atbildība par resursu piešķiršanu, starpinstitūciju koordināciju un stingrās politikas īstenošanu pilnībā pāriet uz mūsu pašu valsts institūcijām [D: 38. panta 2. d.]. Mums ir jāuzņemas liela atbildība, lai nodrošinātu, ka šī iekšējā kontrole ir pietiekami stingra, lai pilnībā aizstātu zaudēto starptautisko uzraudzību.
VAI SK DENONSĒŠANA VAR ATSTĀT IEKŠPOLITISKĀS VAI ĀRPOLITISKĀS SEKAS?
- Iekšpolitiskās sekas: Politiskās debates par vardarbības apkarošanas efektivitāti kļūs vērstas uz iekšējās koordinācijas uzlabošanu, jo ārējais audits vairs nebūs pieejams. Attiecības ar NVO var kļūt saspringtas.
- Ārpolitikas sekas: Latvija riskē pasliktināt savu tēlu Eiropas Padomē kā valsts, kas atsakās no starptautiskas cilvēktiesību apņemšanās, un tas var sarežģīt sadarbību ar partnervalstīm ārpus ES, kurām SK ir galvenais sadarbības instruments cīņā pret vardarbību.
Lai denonsēšana būtu atbildīga, Latvijai nekavējoties un ļoti stingri jāievieš Direktīvas [D: 49. pants] prasības, uzņemoties maksimālu atbildību par iekšējo kontroli un koordināciju.