Par priekšlikumiem pedagogu atalgojuma un darba slodzes noteikšanas principiem
I. ESOŠĀ SITUĀCIJA
2021.gada 22.jūnijā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”[1] (turpmāk – IAP). IAP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam.
IAP virsmērķis: kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.
IAP četri izglītības attīstības mērķi:
- augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
- mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
- atbalsts ikviena izaugsmei;
- ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
2023. gadā Saeimas analītiskais dienests veica pētījumu “Pedagogu darba slodze Baltijas jūras reģionā”.[2] Tajā iekļauta analīze par pedagogu darba slodzi un tās balansēšanu Baltijas jūras reģionā, un ir secināts, ka kontaktstundu skaits pilnā slodzē (40 stundas nedēļā) Latvijā sastāda visaugstāko procentu, un obligātie papildus pienākumi ir mazāki. Kā piemēram Somijā jau kopš 2017./2018. m.g, maksimālais kontaktstundu skaits ir 24.stundas nedēļā. Līdzīgs stundu skaits ir arī Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā secināts, ka noteikto kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti.
2025.gada 27.maijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus “Izglītības likumā”. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Izpildot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam.[3] Likumprojekts tika atbalstīts Latvijas Republikas Saeimā 1.lasījumā 2025.gada 19.jūnijā. [4]
Lai ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” (turpmāk – fmPS) pilnā apmērā ar 2026.gada 1.septembri, ir nepieciešami ne tikai skaidri kritēriji pašvaldībām finansējuma saņemšanai, bet arī skaidri nosacījumi pedagogu darba samaksai un darba slodzes balansēšanai. Tas veicinās vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem Latvijā strādājošiem pedagogiem, neatkarīgi no reģiona, pilsētas, novada vai ciemata, kurā viņi strādās.
II. SABIEDRĪBAS UN IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ IESAISTĪTO PUŠU LĪDZDALĪBA
Laika posmā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada aprīlim apmeklēju 9 pašvaldības (Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Alūksnes, Jēkabpils, Ludzas, Talsu, Krāslavas, Liepājas), kurās tikos ar novada un pilsētu vadību, izglītības pārvaldes pārstāvjiem un vairāk nekā 100 izglītības iestāžu direktoriem. Tikšanās laikā prezentēju priekšlikumus pedagogu darba samaksas pamatprincipiem un darba slodzei.
Izvērtējot visus tikšanās laikā saņemtos priekšlikumus, esmu sagatavojis piedāvājumu Izglītības un zinātnes ministrijai, un rosinu diskusiju par pamatprincipiem pedagogu darba samaksas un darba slodzes noteikšanai, kurus būtu jāievieš ar 2026.gada 1.septembri.
III. PRIEKŠLIKUMI PEDAGOGU DARBA SAMAKSAI
Izstrādājot pedagogu darba slodzes un samaksas pamatprincipus vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, ir jāpanāk, lai pedagogu darba slodzes aprēķins ir vienkāršs un tas ir saprotams gan pedagogiem, gan visiem sabiedrības dalībniekiem.
Pedagogu darba slodzes un samaksas aprēķina metodikā jāiekļauj vienkāršu, vienlīdzīgu un taisnīgu darba samaksas, darba likmes un slodzes noteikšanas pamatprincipus:
1. pedagoga normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā (tas jau ir paredzēts fnPS), iekļaujot tajā ne tikai kontaktstundas, bet visus papildus pienākumus, kas ir pedagoga darbā;2. aprēķinot pedagogu atalgojumu, tas
tiek diferencēts 4. grupās (skat.1.tabulu), atkarībā no skolēnu skaita klasē,
taču pašvaldības var palielināt atalgojumam noteikto likmi no saviem
pašvaldības līdzekļiem;
3. maksimālais kontaktstundu/nodarbību skaits pirmsskolas izglītības pedagogam ir līdz 32 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;
4. maksimālais kontaktstundu skaits profesionālās ievirzes izglītības pedagogam ir līdz 30 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;
5. vispārejās izglītības pedagogiem piedāvājumā ir divi darba slodzes un likmes noteikšanas varianti:
1. VARIANTS
5.1. pedagogu atalgojuma likme tiek noteikta atbilstoši 1.tabulai. Maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā;
2. VARIANTS
5.2. pedagogu minimālā atalgojuma algas likme tiek noteikta vienota – 2035.00 eiro par 40 stundu darba nedēļu. To var palielināt, ja piešķirtā mērķdotācija to pieļauj.
5.2.1. maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā, taču izglītības iestādēs, kurās skolēnu skaits klasē ir no 10 – 24, kontaktstundu skaits var būt līdz 27 stundām nedēļā;
5.2.2. par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu, un balstoties uz vidējo skolēnu skaitu klasē izglītības iestādē;
6. darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot vienas stundas apmaksas koeficientu;
7. pedagogu noteiktajai slodzei (kontaktstundas + papildu pienākumi), ja kopējā slodze nesasniedz 40 stundas nedēļā, papildus var tarificēt:
7.1. pagarinātās dienas grupas stundas;
7.2. interešu izglītības nodarbības;
7.3. citus pienākumus, kuri sasitīti ar izglītības iestādes specifiku.
8. klases audzinātājam vispārējā izglītībā tiek noteikta piemaksa no algas likmes:
8.1. 5% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz 10;
8.2. 8% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz no 11 līdz 15;
8.3. 10 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 16 līdz 24;
8.4. 12 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 25 un vairāk.
9. par darbu ar speciālās izglītības programmas skolēniem vispārējā izglītībā (kuri ir integrēti vispārizglītojošās programmas klasēs) pedagogiem tiek noteikta papildu piemaksa, saskaņā ar izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;
10. interešu izglītības pedagogiem tiek tarificētas nodarbības, piedalīšanās pasākumos, sacensībās, koncertos, izstādēs un citos pasākumos un nodarbību sagatavošana;
11. atbalsta komandas darba slodzes proporciju (tiešais darbs ar skolēnu + papildu pienākumi) nosaka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajām vadlīnijām un izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;
12. pedagogu palīgu darba algas likmi nosaka atbilstoši vidējam skolēnu skaitam klasē/grupā;
IV. SECINĀJUMI
Pedagogu darba samaksas un darba slodzes balansēšanas jautājums ir vitāli svarīgs, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos līdz ar to būtu nepieciešams:
1) noteikt komkurētspējīgu algas likmi;
Tas risinās pedagogu vakanču problemātiku, un tas būtu viens no profesijas prestiža paaugstināšanas jautājumiem.
2) samazināt kontaktstundu skaitu un palielināt papildus pienākumu procentuālo sadalījumu;
Kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā un izdegšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti beidzas
3) ieviest vienkāršu pedagogu darba slodzes aprēķina metodiku;
Koeficientu sistēmas izmantošana ir vienkāršs veids, kā aprēķināt un noteikt pedagoga pilno darba slodzi un balansēt to.
Vienas kontakststundas izmaksas koeficients ietvers sevī balansu kontakstsundu/papildus pienākumi:
1) pirmsskolas izglītībā: 80/20 %;
2) vispārējā izglītībā: 60/40 %;
3) profesionālās ievirzes izglītībā: 75/25%.
V. TURPMĀKĀ RĪCĪBA
Iesniedzot priekšlikumus, rosinu Izglītības un zinātnes ministriju sākt diskusiju par pedagogu darba samaksas un darba slodzes pamatprincipiem, iesaistot tajā gan izglītības iestāžu vadītājus, gan izglītības pārvaldes, gan pedagogu arodbiedrības un izglītības iestāžu vadītāju asociācijas pārstāvjus.
Iespējams, diskusijas rezultātā, ir nepieciešams piedāvāt citu risinājumu un metodiku, taču ar iesniegtajiem priekšlikumiem vēlos, lai saprātīgos termiņos tiku izstrādāti vai nu jauni pedagogu darba samaksas noteikumi vai vadlīnijas pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības iestāžu direktoriem, kuras būtu vienotas visās Latvijas vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[2] https://www.saeima.lv/petijumi/Pedagogu_slodze.pdf
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/finansesanas-modelis-programma-skola
[4]https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/9A2DA4989AE2F175C2258CAF000AFFBA?OpenDocument
Česlavs Batņa, 14.Saeimas deputāts