Skolotāju atalgojums - Latvijā ir zemākā alga no OECD un ES valstīm.

GALVENIE ASPEKTI NO OECD PĒTĪJUMA "EDUCATION AT A GLANCE 2025" PAR IZGLĪTĪBU UN FINANSĒJUMU PEDAGOGU ALGĀM

Formālās izglītības iegūšanas rādītāji ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 48% jaunu pieaugušo OECD valstīs šobrīd ir ieguvuši augstāko izglītību, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar tikai 27% 2000. gadā.

Tomēr kvantitatīvie izglītības iegūšanas rādītāji ne vienmēr korelē ar reālo prasmju kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām. Pētījumi liecina, ka 13% no augstāko izglītību ieguvušajiem pieaugušajiem 29 OECD valstīs un ekonomikās 2023. gadā nespēja sasniegt pat bāzes līmeņa lasītprasmes un problēmu risināšanas prasmes, kas nozīmē, ka viņi spēj izprast tikai īsus tekstus par labi zināmām tēmām. Šī satraucošā tendence norāda uz nepieciešamību ne tikai paplašināt piekļuvi izglītībai, bet gan fundamentāli celt izglītības procesa kvalitāti. Šajā kontekstā izglītības sistēmas centrālais un vissvarīgākais resurss ir pedagogs. Lai izglītības sistēmas spētu sagatavot atbilstoši kvalificētus indivīdus un novērst prasmju trūkumu, kritiska nozīme ir spējai piesaistīt, motivēt un noturēt profesijā augsti kvalificētus skolotājus un skolu vadītājus.

Pedagogu atalgojums un darba apstākļi ir spēcīgākie rīki politikas veidotāju rokās, lai veidotu stabilu izglītības sistēmu. Skolotāju algas, gan absolūtā izteiksmē, gan relatīvi pret citām profesijām, kurās nepieciešama augstākā izglītība, tieši ietekmē skolotāja profesijas pievilcību un prestižu sabiedrībā. Šie finansiālie un strukturālie faktori ietekmē indivīdu lēmumus par iestāšanos pedagoģijas studiju programmās, lēmumu uzsākt darbu skolā un lēmumu turpināt šo karjeru ilgtermiņā. Ņemot vērā to, ka izdevumi personāla atalgojumam tradicionāli veido lielāko daļu no kopējiem izglītības izdevumiem, valstu valdībām ir nepārtraukti jābalansē starp konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu un publiskā izglītības budžeta ilgtspēju.

1.   IZGLĪTĪBAS ATDEVE UN NODARBINĀTĪBAS RĀDĪTĀJI

Kopējā darba tirgū izglītības līmenis ir cieši saistīts ar nodarbinātības drošību un ienākumu līmeni. Dati liecina, ka Latvijā jauniem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai pēcvidējo ne-terciāro izglītību, nodarbinātības līmenis ir 80%, kas ir nedaudz augstāks par 77% nodarbinātību starp personām ar vispārējo vidējo izglītību. Tomēr visaugstākais nodarbinātības līmenis ir vērojams tieši starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, sasniedzot 89% Latvijā, kas ir nedaudz virs OECD vidējā rādītāja (87%). Tas apliecina, ka terciārās izglītības iegūšana Latvijā ir spēcīgs garants veiksmīgai integrācijai darba tirgū.

Šī integrācija atspoguļojas arī tiešos finansiālos ieguvumos. Latvijā pieaugušie vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību nopelna vidēji par 35% vairāk nekā tie, kuriem ir tikai vidējā izglītība. Lai gan šis rādītājs ir nedaudz zem OECD vidējā (38%), tas joprojām demonstrē spēcīgu izglītības prēmiju. Tādējādi, ja indivīds iegulda laiku un resursus augstākās izglītības iegūšanā (kas ir obligāta prasība, lai kļūtu par skolotāju), viņš pamatoti sagaida, ka šī investīcija atmaksāsies caur paaugstinātu atalgojumu un sociālo statusu. Ja izglītības nozare, kā valsts finansēts sektors, nespēj piedāvāt šo izglītības prēmiju, tā neizbēgami zaudē cīņā par labākajiem prātiem pret privāto sektoru.

2.   PIEAUGUŠO PAMATPRASMJU KRĪZE UN IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES IMPERATĪVS

Nepieciešamību pēc augsti kvalificētiem un atbilstoši atalgotiem pedagogiem pasvītro arī jaunākie dati par pieaugušo prasmēm. Pētījumā "Education at a Glance 2025" iekļauti rezultāti no OECD Pieaugušo prasmju apsekojuma (PIAAC) par 2023. gadu. Latvija šajā pētījumā piedalījās pirmo reizi, un rezultāti iezīmē nopietnus izaicinājumus cilvēkkapitāla kvalitātē.

Dati liecina, ka 35% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Latvijā ir zemas lasītprasmes un problēmu risināšanas prasmes, kas klasificējamas 1. vai zemākā līmenī (0-5 punktu skalā). Šis rādītājs ievērojami pārsniedz OECD vidējo līmeni, kas ir 27%. Turklāt tikai 6% Latvijas pieaugušo ir sasnieguši augstākos lasītprasmes līmeņus. Lai gan jaunāku pieaugušajiem (25-34 gadi) rādītāji ir nedaudz labāki, šī bāzes prasmju krīze norāda uz vēsturiskām un esošām problēmām izglītības sistēmas efektivitātē.

Lai šo prasmju deficītu novērstu nākamajās paaudzēs, ir nepieciešama augstākās raudzes pedagoģiskā iejaukšanās. Ja skolotāju atalgojums nespēj piesaistīt akadēmiski spēcīgākos augstskolu absolventus, izglītības sistēma nespēs pārraut zemo prasmju atražošanas ciklu. Skolotāja darbs nav tikai informācijas nodošana; tā ir kompleksa kognitīvā, sociālā un emocionālā darba sintēze, kas prasa izcilas intelektuālās spējas.

3.   PEDAGOGU NORMATĪVAIS ATALGOJUMS OECD

Skolotāju atalgojuma struktūra valstīs ir daudzslāņaina. Lai veiktu precīzu starptautisko salīdzinājumu un izprastu politikas nostādnes, ir stingri jānošķir normatīvā pamatalga (statutory salary) un faktisko atalgojumu (actual salary). Normatīvā pamatalga ir garantētā alga, kas noteikta valsts vai pašvaldību oficiālajos atalgojuma noteikumos, likumos vai kolektīvajos līgumos. Tā parasti ir atkarīga no trim galvenajiem kritērijiem: pedagoga formālās kvalifikācijas pakāpes, izglītības līmeņa, kurā viņš māca (pirmsskola, sākumskola, pamatskola vai vidusskola), un uzkrātās darba pieredzes gadiem.

Lielākajā daļā OECD valstu normatīvās algas ir tieši piesaistītas izglītības līmenim, ko pedagogs pasniedz – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāka alga. Vidēji OECD valstīs un ekonomikās skolotāju ar izplatītāko kvalifikāciju un 15 gadu darba pieredzi (kas kalpo kā starptautisks etalons karjeras vidusposma atalgojumam) normatīvā pamatalga pieaug šādi:

• Pirmsskolas izglītībā: 48 480 eiro
• Sākumskolā: 51 915 EUR eiro
• Pamatskolā (lower secondary): 53 559 eiro
• Vidusskolā (upper secondary): 55 614 eiro

Šī hierarhiskā atalgojuma struktūra atspoguļo vēsturisko pieņēmumu, ka vecāko klašu skolēnu izglītošanai ir nepieciešama dziļāka priekšmetu specializācija, sarežģītāka metodika un bieži vien arī augstāka formālā akadēmiskā kvalifikācija (piemēram, maģistra grāds). Dažās valstīs šīs atšķirības ir īpaši izteiktas. Piemēram, Meksikā vidusskolas skolotāji nopelna par 88% vairāk nekā pirmsskolas skolotāji, ko galvenokārt nosaka pilnīgi atšķirīgas atalgojuma un tarifu struktūras starp šiem līmeņiem. Somijā vidusskolas skolotāji nopelna par 42% vairāk nekā pirmsskolas skolotāji, kas skaidrojams ar stingrākām izglītības prasībām vidusskolas pedagogiem.

Tomēr aptuveni ceturtdaļa OECD valstu ir atteikušās no šādas diferenciācijas, ieviešot vienotu atalgojuma skalu visiem pedagogiem neatkarīgi no izglītības līmeņa, uzskatot, ka agrīnās bērnības pedagoģija prasa tikpat augstu profesionalitāti un atbildību kā darbs ar vidusskolēniem.

4.   LATVIJAS ATALGOJUMA DINAMIKA (2015-2024)

Latvijas izglītības sistēmas finansēšanas politikā pēdējā desmitgadē ir notikušas tektoniskas svārstības, īpaši attiecībā uz faktiskā atalgojuma pieaugumu. Laikā no 2015. līdz 2024. gadam sākumskolas skolotāju faktiskās vidējās algas Latvijā ir pieaugušas par 32,9% reālajā izteiksmē (koriģējot inflācijas ietekmi). Šis rādītājs ir fenomenāls, ņemot vērā, ka OECD valstīs vidēji šis pieaugums bija tikai 14,6%.

Šis pieaugums ierindo Latviju starp valstīm ar visstraujāko skolotāju ienākumu kāpumu, līdzās tādām valstīm kā Igaunija un Slovākija (kur kāpums pārsniedza 20%), kā arī Lietuvai, kur faktiskās algas šajā periodā faktiski dubultojās. Šāds masīvs reālo ienākumu pieaugums liecina par Latvijas un pārējo Baltijas valstu valdību izmisīgo un vienlaikus apņēmīgo mēģinājumu slēgt vēsturisko atalgojuma plaisu un glābt nozari no akūta personāla badu un masveida skolotāju aiziešanas pirms pensijas vecuma.

Tomēr ir būtiski saprast šī 32,9% pieauguma dabu. Pirmkārt, tas ir aprēķināts no ļoti zemas bāzes. Lai gan pieaugums procentos ir milzīgs, absolūtos skaitļos (eiro vai USD) Latvijas skolotāju atalgojums joprojām atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem. Atšķirības pedagogu atalgojumā ir saistītas arī ar citu nozaru atalgojumu, kurās ir iegūta augstākā izglītība, piemēram, sākumskolas skolotāju faktiskās algas 2024. gadā joprojām bija par 23% zemākas nekā citu augstāko izglītību ieguvušo darbinieku vidējie ienākumi. Šis rādītājs ir sliktāks par OECD vidējo 17% atpalicību. Šī 23% plaisa starp to, ko var nopelnīt skolā, un to, ko var nopelnīt privātajā sektorā vai valsts pārvaldē ar augstāko izglītību, ir fundamentāls šķērslis. Tas izskaidro, kāpēc, neskatoties uz algu paaugstināšanu, skolu direktoriem joprojām ir grūtības aizpildīt vakances, īpaši eksaktajās zinātnēs (STEM). Zinot, ka STEM nozares absolventi ir vieni no pelnošākajiem kopējā darba tirgū , pieprasīt no viņiem pieņemt par ceturtdaļu mazāku atalgojumu skolā bieži vien ir utopiski.

1.tabula: Atšķirības pret citu augstāko izglītību ieguvušo algām

4.1.  Pedagogu atalgojums Baltijas valstīs (LV, EST, LT)

OECD ziņojumā iekļautie 2024. gada dati atklāj ievērojamu Latvijas atpalicību gan noteikto sākuma algu, gan reālo ienākumu ziņā. OECD metadaloģija salīdzina algas divos līmeņos: noteiktā sākuma alga un faktiskais vidējais atalgojums. Noteiktās sākuma algas (bāzes atalgojums bez piemaksām) Latvijā skolotāju sākuma atalgojums 2024.gadā ir ievērojami zemāks nekā kaimiņvalstīs.

2.tabula: Atšķirības sākuma algā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā

*Latvijas skolotāji savu karjeru sāk ar atalgojumu, kas ir par aptuveni 6 700 eiro zemāks nekā viņu kolēģiem Igaunijā un Lietuvā.

Faktiskais vidējais atalgojums (ieskaitot piemaksas un bonusus) Analizējot faktisko vidējo atalgojumu, plaisa starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm kļūst vēl lielāka.

1.attēls: Atšķirības faktiskajā vidējā atalgojumā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā

Atalgojums Igaunijā ir par aptuveni 8 500 eiro lielāks nekā Latvijā, bet Lietuvas skolotāji gadā nopelna par vairāk nekā 10 000 eiro vairāk nekā Latvijas skolotāji.

4.2.  Pedagogu atalgojums ES valstīs (LV, EST, LT)

Kā rāda dati Eirozonas valstīs, pastāv milzīgas atšķirības starp ES valstīm, piemēram, Vācijā un Nīderlandē vidējais atalgojums pārsniedz 74 000 eiro gadā, kamēr Latvijā un Grieķijā tas ir zem 20 000 eiro gadā. (Pieejamie avoti nesatur datus par pilnīgi visām Eiropas Savienības (ES) valstīm,  piemēram, OECD pētījumā nav iekļauta Kipra un Malta, un atsevišķām valstīm dati nebija iesniegti).

2.attēls: Vidējais faktiskais atalgojums ES valstīs pedagogiem 2024.gadā

4.3.  Vadītāju atalgojuma sistēmu dažādība

Atšķirībā no skolotājiem, skolu vadītāju atalgojums daudz biežāk pārsniedz citu augstāko izglītību ieguvušo darbinieku vidējo algu līmeni, kas padara šo pozīciju par pievilcīgu karjeras mērķi. Tomēr kompensācijas sistēmas ievērojami atšķiras. Dati par 36 valstīm liecina, ka 15 valstīs un ekonomikās sākumskolu vadītāji saņem atalgojumu pēc tās pašas pamatalgu skalas, kas skolotāji, taču viņiem tiek piešķirta speciāla vadības piemaksa. Tas bieži vien notiek sistēmās, kur skolu vadītāji saglabā arī noteiktu stundu skaitu kā mācībspēki. Pārējās 21 valstī skolu vadītājiem ir pilnīgi atsevišķa un autonoma atalgojuma skala, kas nav tieši piesaistīta skolotāju algām.

Vidēji OECD valstīs skolu vadītāju faktiskās algas ir ievērojamas. 2024. gadā vadītāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem vidēji saņēma:

• sākumskolās: 74 568 eiro;
• pamatskolās: 80 637 eiro;
• vidusskolās: 85 857 eiro.

Šie rādītāji demonstrē, ka sistēma finansiāli atalgo līderību un administratīvo atbildību. Tomēr Latvijas dati atkal iezīmē problemātisku ainu. Saskaņā ar pētījumu, pamatskolu vadītāju (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) vidējā faktiskā alga Latvijā 2022. gadā bija 37 389 eiro, un vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem tā bija vēl zemāka – 36 391 eiro. Šie rādītāji ir vieni no zemākajiem OECD un partnervalstu vidū. Tādi zemi atalgojuma griesti vadības līmenī rada milzīgu risku: ja pat veiksmīgākajiem un ambiciozākajiem skolotājiem, kļūstot par direktoriem, nav iespējams sasniegt konkurētspējīgu atalgojumu, kas līdzinātos privātā sektora vadošo amatu algām, izglītības sistēma zaudēs savus labākos potenciālos līderus.

5.   ATALGOJUMA IETKME UZ IZGLĪTĪBAS KVALITĀTI

Konkurētspējīgs atalgojums ir būtisks faktors, kas palīdz uzlabot skolēnu mācību rezultātus, taču lielāki finanšu ieguldījumi izglītībā automātiski negarantē labāku izglītības sistēmas sniegumu, ko apliecina arī valstu rezultātu atšķirības PISA pētījumos.

Tomēr atalgojuma līmenis tiešā veidā ietekmē izglītības kvalitāti caur profesijas pievilcību un spēju piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Zems atalgojums, ko bieži pavada liela darba slodze, daudzās valstīs ir mazinājis skolotāja profesijas prestižu, ievērojami apgrūtinot kvalificētu pedagogu piesaisti un noturēšanu skolās. Latvijas gadījumā izteikti zemais atalgojuma līmenis salīdzinājumā ar citām ES un OECD valstīm ir radījis nopietnas strukturālas problēmas, kas ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un sistēmas ilgtspēju:

• Kritiska pedagogu novecošanās: Latvijā ir viens no straujāk novecojošajiem skolotāju sastāviem. Laikā no 2013. līdz 2023. gadam vidējās izglītības posmā strādājošo skolotāju īpatsvars vecumā virs 50 gadiem ir pieaudzis no 46% līdz 57% .
• Paaudžu nomaiņas trūkums: OECD ziņojumā norādīts, ka Latvijā pastāv ilgstošs disbalanss starp neaizpildītajām skolotāju vakancēm un jauno pedagoģijas absolventu skaitu .
• Sistēmas ilgtspējas un kvalitātes riski: Ziņojumā tiek brīdināts, ka, nerisinot profesijas pievilcības jautājumus un neveicot spēcīgākus pasākumus jaunu skolotāju piesaistei, gaidāmais vecāko skolotāju pensionēšanās vilnis vēl vairāk saasinās pedagogu trūkumu . Šis trūkums tiešā veidā apdraud spēju nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

SECINĀJUMS:

Latvijas situācijā atalgojums ir kļuvis par kritisku šķērsli normālai pedagogu paaudžu nomaiņai. Ja skolās trūkst jaunu, motivētu un augsti kvalificētu pedagogu, ilgtermiņā kļūst grūti uzturēt un celt izglītības kvalitāti tādā pašā līmenī kā tajās ES valstīs, kur skolotāja profesija finansiāli ir pievilcīgāka.

Pētījums pieejams šeit:https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2025/09/education-at-a-glance-2025_c58fc9ae/1c0d9c79-en.pdf

Nav komentāru

Komentēt