PROJEKTA "SKOLA2030" IEVIEŠANAS PROCESA UN IETEKMES ANALĪZE

Šajā analīzē ir apkopoti un sintezēti dati no 598 respondentu (skolotāju, skolu vadības un vecāku) aptaujas par kompetenču pieejas "Skola2030" ieviešanu Latvijas izglītības sistēmā.

Kopsavilkums

Aptaujas dati liecina par izteikti negatīvu, kritisku un krīzes stāvoklim tuvu situāciju Latvijas izglītības sistēmā pēc "Skola2030" ieviešanas. Kopējā apmierinātība ar projektu ir zema — vidējais vērtējums ir 2,11 punkti 5 baļļu skalā, un 67,5% respondentu savu attieksmi raksturo kā "neapmierināts" vai "ļoti neapmierināts".

Galvenie secinājumi:

1. Sistēmisks resursu trūkums: 69% respondentu norāda uz akūtu mācību līdzekļu nepietiekamību. Skolotāji ir spiesti paši naktīs radīt materiālus, kas noved pie masveida izdegšanas.
2. Izglītības kvalitātes kritums: 63% aptaujāto uzskata, ka skolēnu pamatprasmes (lasītprasme, rēķināšana, gramatika) pasliktinās.
3. Vērtēšanas sistēmas disfunkcija: Jaunā vērtēšanas kārtība (STAP un liegums labot atzīmes) rada bērniem un vecākiem paaugstinātu stresu, bet skolotājiem — nesamērīgu birokrātisko slogu.
4. Iekļaujošās izglītības fiasko: Bez atbilstoša atbalsta personāla un finansējuma iekļaujošā izglītība pašreizējā formā tiek vērtēta kā mācību procesu graujošs faktors.

1. Respondentu sastāvs un kopējais noskaņojums

Aptaujā kopumā piedalījās 598 respondenti, sniedzot visaptverošu skatījumu no dažādām iesaistītajām pusēm:

Grupa	Skaits	Īpatsvars (%)	Noskaņojums (Sentiments)
Skolotāji	384	64%	Izmisis, izdedzis, kritisks
Vecāki	163	27%	Satraukts, neapmierināts, finansiāli noslogots
Skolu vadība	51	9%	Pragmatisks, bet noguris un vīlies

2. Ieviešanas procesa un atbalsta izvērtējums

Lielākā daļa respondentu (58%) procesa ieviešanu raksturo kā "neskaidru".

1. Sasteigtība un haoss: Process tiek raksturots kā forsēts un "uzspiests ar varu", neieklausoties praktiķu viedoklī.
2. Formāls atbalsts: 54% respondentu saņemto atbalstu vērtē kā nepietiekamu. Skolotāji norāda, ka semināri un lekcijas bijušas teorētiskas, bez praktiska lietojuma.
3. Administratīvais slogs: Skolu vadība jūtas "iespiesta spīlēs" starp ministrijas prasībām un reālo resursu trūkumu skolās, uzņemoties visu ieviešanas un pedagogu mierināšanas smagumu.

3. Mācību līdzekļu pieejamība: Kritiskākais punkts

Mācību materiālu trūkums ir identificēts kā lielākā sistēmas problēma (84% respondentu to min kā vājo pusi).

1. "Kopēto lapiņu" kultūra: Vecāki un skolotāji pauž asu kritiku par sistēmas maiņu no grāmatām uz izkaisītām darba lapām. Tas traucē bērniem apgūt vielu sistēmiski un liedz vecākiem iespēju palīdzēt mājās.
2. Nevalstisko resursu abonēšana: Skolas tērē ievērojamus līdzekļus privāto platformu (piem., "Soma", "Uzdevumi.lv", "Lielvārds") licencēm, jo valsts nodrošināto bezmaksas materiālu nav vai tie ir nekvalitatīvi.
3. Skolotāju pārslodze: Materiālu meklēšana un izstrāde tiek veikta ārpus darba laika, kas ir galvenais pedagogu izdegšanas cēlonis.

4. Vērtēšanas sistēmas problēmjautājumi

Vērtēšanas sistēma (STAP un jaunie kritēriji) tiek vērtēta kā netaisnīga un nesaprotama 43% gadījumu.

1. Liegums labot atzīmes: Šī ir vecāku "kliedzošākā" sūdzība. Iespējas trūkums labot nesekmīgus darbus rada bērniem neirozes un panikas lēkmes.
2. STAP sistēma (sākumskolā): Skolotāji to raksturo kā lieku birokrātiju, kas nav saprotama ne bērniem, ne vecākiem.
3. Vienotu kritēriju trūkums: Katra skola standartu interpretē atšķirīgi, radot nevienlīdzību valsts līmenī.
4. Formatīvā vērtēšana: "Procentu darbi", kas neietekmē gala vērtējumu, tiek uztverti kā bezvērtīgi, mazinot skolēnu motivāciju.

5. Mācību saturs un skolēnu prasmes

63% respondentu novēro skolēnu prasmju pasliktināšanos.

1. Satura sadrumstalotība:

  1.1. Vēsture: Kritizēta vēstures izdalīšana no sociālajām zinībām (4.-6. kl.), kas rada hronoloģisku haosu.

 2.1. Dabaszinātnes/Matemātika: Neloģiska tēmu secība (piem., formulas jāmāca pirms to izpratnes). Sākumskolā māca inerci, pirms bērni pazīst vietējo dabu.

   3.1. Latviešu valoda: "Topiku princips" gramatikas vietā ir sagrāvis lasītprasmi un rakstītprasmi.

2. Neatbilstība vecumposmam: Mācību viela sākumskolā un pamatskolā bieži atbilst augstskolas terminoloģijas līmenim, kas pārsniedz bērnu uztveres spējas.
3. Privātskolotāju nepieciešamība: Vecāki ir spiesti masveidā algot privātskolotājus pamatprasmju apguvei, jo skola nespēj nodrošināt vielas izpratni.

6. Iekļaujošā izglītība

Gan skolotāji, gan skolu vadība uzsver, ka iekļaujošā izglītība pašreizējā izpildījumā ir "sistēmas sabrukuma" punkts.

1. Resursu trūkums: Klasēs ar 30 bērniem, kur vairākiem ir īpašas vajadzības, nav asistentu vai speciālo pedagogu.
2. Ietekme uz klasi: Bez atbalsta personāla cieš mācību kvalitāte visiem klases skolēniem.
3. IZM atbildība: Respondenti norāda uz krasu neatbilstību starp valsts prasībām un piešķirto finansējumu.

7. Identificētie pozitīvie aspekti

Lai gan kopējais vērtējums ir negatīvs, tiek minēti atsevišķi veiksmes pīlāri:

1. Metodiskā brīvība: Iespēja skolotājiem pašiem plānot darbu un rīkoties autonomi.
2. Starppriekšmetu saikne: Progresīva ideja, kas gan cieš no resursu trūkuma.
3. Sasniedzamo rezultātu (SR) definēšana: Skaidrība par to, kas stundā jāapgūst, tiek vērtēta pozitīvi.
4. Digitālās prasmes: Uzlabota tehnoloģiju lietošana un skolēnu prezentācijas prasmes.
5. Pedagogu sadarbība: Reforma piespiedusi skolotājus vairāk sadarboties savā starpā.

8. Respondentu ieteikumi un prasības

Aptaujas dalībnieki pieprasa radikālu rīcību situācijas uzlabošanai:

1. Mācību līdzekļi: Nodrošināt kvalitatīvas, secīgas papīra mācību grāmatas un darba burtnīcas visos priekšmetos.
2. Vērtēšana: Atļaut bērniem labot atzīmes, atcelt STAP sistēmu un atgriezties pie 10 baļļu sistēmas sākumskolā.
3. Satura revīzija: Samazināt mācību apjomu, atjaunot loģisku tēmu pēctecību un pielāgot vielu bērnu psiholoģiskajam vecumposmam.
4. Iekļaujošā izglītība: Piešķirt reālu finansējumu asistentiem vai apturēt procesu līdz resursu nodrošināšanai.
5. Atbildība: Saukt pie atbildības IZM un projekta veidotājus par sistēmas destabilizāciju un "eksperimentiem ar bērniem".

Analīze pa respondentu mērķgrupām: 

Analize_Skola2030_Skolotaji

Analize_Skola2030_Vadiba

Analize_Skola2030_Vecaki

Kopsavilkums pa jautājumiem:

Aptaujas analīze 

Skolotāju atalgojums - Latvijā ir zemākā alga no OECD un ES valstīm.

GALVENIE ASPEKTI NO OECD PĒTĪJUMA "EDUCATION AT A GLANCE 2025" PAR IZGLĪTĪBU UN FINANSĒJUMU PEDAGOGU ALGĀM

Formālās izglītības iegūšanas rādītāji ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 48% jaunu pieaugušo OECD valstīs šobrīd ir ieguvuši augstāko izglītību, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar tikai 27% 2000. gadā.

Tomēr kvantitatīvie izglītības iegūšanas rādītāji ne vienmēr korelē ar reālo prasmju kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām. Pētījumi liecina, ka 13% no augstāko izglītību ieguvušajiem pieaugušajiem 29 OECD valstīs un ekonomikās 2023. gadā nespēja sasniegt pat bāzes līmeņa lasītprasmes un problēmu risināšanas prasmes, kas nozīmē, ka viņi spēj izprast tikai īsus tekstus par labi zināmām tēmām. Šī satraucošā tendence norāda uz nepieciešamību ne tikai paplašināt piekļuvi izglītībai, bet gan fundamentāli celt izglītības procesa kvalitāti. Šajā kontekstā izglītības sistēmas centrālais un vissvarīgākais resurss ir pedagogs. Lai izglītības sistēmas spētu sagatavot atbilstoši kvalificētus indivīdus un novērst prasmju trūkumu, kritiska nozīme ir spējai piesaistīt, motivēt un noturēt profesijā augsti kvalificētus skolotājus un skolu vadītājus.

Pedagogu atalgojums un darba apstākļi ir spēcīgākie rīki politikas veidotāju rokās, lai veidotu stabilu izglītības sistēmu. Skolotāju algas, gan absolūtā izteiksmē, gan relatīvi pret citām profesijām, kurās nepieciešama augstākā izglītība, tieši ietekmē skolotāja profesijas pievilcību un prestižu sabiedrībā. Šie finansiālie un strukturālie faktori ietekmē indivīdu lēmumus par iestāšanos pedagoģijas studiju programmās, lēmumu uzsākt darbu skolā un lēmumu turpināt šo karjeru ilgtermiņā. Ņemot vērā to, ka izdevumi personāla atalgojumam tradicionāli veido lielāko daļu no kopējiem izglītības izdevumiem, valstu valdībām ir nepārtraukti jābalansē starp konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu un publiskā izglītības budžeta ilgtspēju.

1.   IZGLĪTĪBAS ATDEVE UN NODARBINĀTĪBAS RĀDĪTĀJI

Kopējā darba tirgū izglītības līmenis ir cieši saistīts ar nodarbinātības drošību un ienākumu līmeni. Dati liecina, ka Latvijā jauniem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai pēcvidējo ne-terciāro izglītību, nodarbinātības līmenis ir 80%, kas ir nedaudz augstāks par 77% nodarbinātību starp personām ar vispārējo vidējo izglītību. Tomēr visaugstākais nodarbinātības līmenis ir vērojams tieši starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, sasniedzot 89% Latvijā, kas ir nedaudz virs OECD vidējā rādītāja (87%). Tas apliecina, ka terciārās izglītības iegūšana Latvijā ir spēcīgs garants veiksmīgai integrācijai darba tirgū.

Šī integrācija atspoguļojas arī tiešos finansiālos ieguvumos. Latvijā pieaugušie vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību nopelna vidēji par 35% vairāk nekā tie, kuriem ir tikai vidējā izglītība. Lai gan šis rādītājs ir nedaudz zem OECD vidējā (38%), tas joprojām demonstrē spēcīgu izglītības prēmiju. Tādējādi, ja indivīds iegulda laiku un resursus augstākās izglītības iegūšanā (kas ir obligāta prasība, lai kļūtu par skolotāju), viņš pamatoti sagaida, ka šī investīcija atmaksāsies caur paaugstinātu atalgojumu un sociālo statusu. Ja izglītības nozare, kā valsts finansēts sektors, nespēj piedāvāt šo izglītības prēmiju, tā neizbēgami zaudē cīņā par labākajiem prātiem pret privāto sektoru.

2.   PIEAUGUŠO PAMATPRASMJU KRĪZE UN IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES IMPERATĪVS

Nepieciešamību pēc augsti kvalificētiem un atbilstoši atalgotiem pedagogiem pasvītro arī jaunākie dati par pieaugušo prasmēm. Pētījumā "Education at a Glance 2025" iekļauti rezultāti no OECD Pieaugušo prasmju apsekojuma (PIAAC) par 2023. gadu. Latvija šajā pētījumā piedalījās pirmo reizi, un rezultāti iezīmē nopietnus izaicinājumus cilvēkkapitāla kvalitātē.

Dati liecina, ka 35% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Latvijā ir zemas lasītprasmes un problēmu risināšanas prasmes, kas klasificējamas 1. vai zemākā līmenī (0-5 punktu skalā). Šis rādītājs ievērojami pārsniedz OECD vidējo līmeni, kas ir 27%. Turklāt tikai 6% Latvijas pieaugušo ir sasnieguši augstākos lasītprasmes līmeņus. Lai gan jaunāku pieaugušajiem (25-34 gadi) rādītāji ir nedaudz labāki, šī bāzes prasmju krīze norāda uz vēsturiskām un esošām problēmām izglītības sistēmas efektivitātē.

Lai šo prasmju deficītu novērstu nākamajās paaudzēs, ir nepieciešama augstākās raudzes pedagoģiskā iejaukšanās. Ja skolotāju atalgojums nespēj piesaistīt akadēmiski spēcīgākos augstskolu absolventus, izglītības sistēma nespēs pārraut zemo prasmju atražošanas ciklu. Skolotāja darbs nav tikai informācijas nodošana; tā ir kompleksa kognitīvā, sociālā un emocionālā darba sintēze, kas prasa izcilas intelektuālās spējas.

3.   PEDAGOGU NORMATĪVAIS ATALGOJUMS OECD

Skolotāju atalgojuma struktūra valstīs ir daudzslāņaina. Lai veiktu precīzu starptautisko salīdzinājumu un izprastu politikas nostādnes, ir stingri jānošķir normatīvā pamatalga (statutory salary) un faktisko atalgojumu (actual salary). Normatīvā pamatalga ir garantētā alga, kas noteikta valsts vai pašvaldību oficiālajos atalgojuma noteikumos, likumos vai kolektīvajos līgumos. Tā parasti ir atkarīga no trim galvenajiem kritērijiem: pedagoga formālās kvalifikācijas pakāpes, izglītības līmeņa, kurā viņš māca (pirmsskola, sākumskola, pamatskola vai vidusskola), un uzkrātās darba pieredzes gadiem.

Lielākajā daļā OECD valstu normatīvās algas ir tieši piesaistītas izglītības līmenim, ko pedagogs pasniedz – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāka alga. Vidēji OECD valstīs un ekonomikās skolotāju ar izplatītāko kvalifikāciju un 15 gadu darba pieredzi (kas kalpo kā starptautisks etalons karjeras vidusposma atalgojumam) normatīvā pamatalga pieaug šādi:

• Pirmsskolas izglītībā: 48 480 eiro
• Sākumskolā: 51 915 EUR eiro
• Pamatskolā (lower secondary): 53 559 eiro
• Vidusskolā (upper secondary): 55 614 eiro

Šī hierarhiskā atalgojuma struktūra atspoguļo vēsturisko pieņēmumu, ka vecāko klašu skolēnu izglītošanai ir nepieciešama dziļāka priekšmetu specializācija, sarežģītāka metodika un bieži vien arī augstāka formālā akadēmiskā kvalifikācija (piemēram, maģistra grāds). Dažās valstīs šīs atšķirības ir īpaši izteiktas. Piemēram, Meksikā vidusskolas skolotāji nopelna par 88% vairāk nekā pirmsskolas skolotāji, ko galvenokārt nosaka pilnīgi atšķirīgas atalgojuma un tarifu struktūras starp šiem līmeņiem. Somijā vidusskolas skolotāji nopelna par 42% vairāk nekā pirmsskolas skolotāji, kas skaidrojams ar stingrākām izglītības prasībām vidusskolas pedagogiem.

Tomēr aptuveni ceturtdaļa OECD valstu ir atteikušās no šādas diferenciācijas, ieviešot vienotu atalgojuma skalu visiem pedagogiem neatkarīgi no izglītības līmeņa, uzskatot, ka agrīnās bērnības pedagoģija prasa tikpat augstu profesionalitāti un atbildību kā darbs ar vidusskolēniem.

4.   LATVIJAS ATALGOJUMA DINAMIKA (2015-2024)

Latvijas izglītības sistēmas finansēšanas politikā pēdējā desmitgadē ir notikušas tektoniskas svārstības, īpaši attiecībā uz faktiskā atalgojuma pieaugumu. Laikā no 2015. līdz 2024. gadam sākumskolas skolotāju faktiskās vidējās algas Latvijā ir pieaugušas par 32,9% reālajā izteiksmē (koriģējot inflācijas ietekmi). Šis rādītājs ir fenomenāls, ņemot vērā, ka OECD valstīs vidēji šis pieaugums bija tikai 14,6%.

Šis pieaugums ierindo Latviju starp valstīm ar visstraujāko skolotāju ienākumu kāpumu, līdzās tādām valstīm kā Igaunija un Slovākija (kur kāpums pārsniedza 20%), kā arī Lietuvai, kur faktiskās algas šajā periodā faktiski dubultojās. Šāds masīvs reālo ienākumu pieaugums liecina par Latvijas un pārējo Baltijas valstu valdību izmisīgo un vienlaikus apņēmīgo mēģinājumu slēgt vēsturisko atalgojuma plaisu un glābt nozari no akūta personāla badu un masveida skolotāju aiziešanas pirms pensijas vecuma.

Tomēr ir būtiski saprast šī 32,9% pieauguma dabu. Pirmkārt, tas ir aprēķināts no ļoti zemas bāzes. Lai gan pieaugums procentos ir milzīgs, absolūtos skaitļos (eiro vai USD) Latvijas skolotāju atalgojums joprojām atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem. Atšķirības pedagogu atalgojumā ir saistītas arī ar citu nozaru atalgojumu, kurās ir iegūta augstākā izglītība, piemēram, sākumskolas skolotāju faktiskās algas 2024. gadā joprojām bija par 23% zemākas nekā citu augstāko izglītību ieguvušo darbinieku vidējie ienākumi. Šis rādītājs ir sliktāks par OECD vidējo 17% atpalicību. Šī 23% plaisa starp to, ko var nopelnīt skolā, un to, ko var nopelnīt privātajā sektorā vai valsts pārvaldē ar augstāko izglītību, ir fundamentāls šķērslis. Tas izskaidro, kāpēc, neskatoties uz algu paaugstināšanu, skolu direktoriem joprojām ir grūtības aizpildīt vakances, īpaši eksaktajās zinātnēs (STEM). Zinot, ka STEM nozares absolventi ir vieni no pelnošākajiem kopējā darba tirgū , pieprasīt no viņiem pieņemt par ceturtdaļu mazāku atalgojumu skolā bieži vien ir utopiski.

1.tabula: Atšķirības pret citu augstāko izglītību ieguvušo algām

4.1.  Pedagogu atalgojums Baltijas valstīs (LV, EST, LT)

OECD ziņojumā iekļautie 2024. gada dati atklāj ievērojamu Latvijas atpalicību gan noteikto sākuma algu, gan reālo ienākumu ziņā. OECD metadaloģija salīdzina algas divos līmeņos: noteiktā sākuma alga un faktiskais vidējais atalgojums. Noteiktās sākuma algas (bāzes atalgojums bez piemaksām) Latvijā skolotāju sākuma atalgojums 2024.gadā ir ievērojami zemāks nekā kaimiņvalstīs.

2.tabula: Atšķirības sākuma algā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā

*Latvijas skolotāji savu karjeru sāk ar atalgojumu, kas ir par aptuveni 6 700 eiro zemāks nekā viņu kolēģiem Igaunijā un Lietuvā.

Faktiskais vidējais atalgojums (ieskaitot piemaksas un bonusus) Analizējot faktisko vidējo atalgojumu, plaisa starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm kļūst vēl lielāka.

1.attēls: Atšķirības faktiskajā vidējā atalgojumā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā

Atalgojums Igaunijā ir par aptuveni 8 500 eiro lielāks nekā Latvijā, bet Lietuvas skolotāji gadā nopelna par vairāk nekā 10 000 eiro vairāk nekā Latvijas skolotāji.

4.2.  Pedagogu atalgojums ES valstīs (LV, EST, LT)

Kā rāda dati Eirozonas valstīs, pastāv milzīgas atšķirības starp ES valstīm, piemēram, Vācijā un Nīderlandē vidējais atalgojums pārsniedz 74 000 eiro gadā, kamēr Latvijā un Grieķijā tas ir zem 20 000 eiro gadā. (Pieejamie avoti nesatur datus par pilnīgi visām Eiropas Savienības (ES) valstīm,  piemēram, OECD pētījumā nav iekļauta Kipra un Malta, un atsevišķām valstīm dati nebija iesniegti).

2.attēls: Vidējais faktiskais atalgojums ES valstīs pedagogiem 2024.gadā

4.3.  Vadītāju atalgojuma sistēmu dažādība

Atšķirībā no skolotājiem, skolu vadītāju atalgojums daudz biežāk pārsniedz citu augstāko izglītību ieguvušo darbinieku vidējo algu līmeni, kas padara šo pozīciju par pievilcīgu karjeras mērķi. Tomēr kompensācijas sistēmas ievērojami atšķiras. Dati par 36 valstīm liecina, ka 15 valstīs un ekonomikās sākumskolu vadītāji saņem atalgojumu pēc tās pašas pamatalgu skalas, kas skolotāji, taču viņiem tiek piešķirta speciāla vadības piemaksa. Tas bieži vien notiek sistēmās, kur skolu vadītāji saglabā arī noteiktu stundu skaitu kā mācībspēki. Pārējās 21 valstī skolu vadītājiem ir pilnīgi atsevišķa un autonoma atalgojuma skala, kas nav tieši piesaistīta skolotāju algām.

Vidēji OECD valstīs skolu vadītāju faktiskās algas ir ievērojamas. 2024. gadā vadītāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem vidēji saņēma:

• sākumskolās: 74 568 eiro;
• pamatskolās: 80 637 eiro;
• vidusskolās: 85 857 eiro.

Šie rādītāji demonstrē, ka sistēma finansiāli atalgo līderību un administratīvo atbildību. Tomēr Latvijas dati atkal iezīmē problemātisku ainu. Saskaņā ar pētījumu, pamatskolu vadītāju (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) vidējā faktiskā alga Latvijā 2022. gadā bija 37 389 eiro, un vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem tā bija vēl zemāka – 36 391 eiro. Šie rādītāji ir vieni no zemākajiem OECD un partnervalstu vidū. Tādi zemi atalgojuma griesti vadības līmenī rada milzīgu risku: ja pat veiksmīgākajiem un ambiciozākajiem skolotājiem, kļūstot par direktoriem, nav iespējams sasniegt konkurētspējīgu atalgojumu, kas līdzinātos privātā sektora vadošo amatu algām, izglītības sistēma zaudēs savus labākos potenciālos līderus.

5.   ATALGOJUMA IETKME UZ IZGLĪTĪBAS KVALITĀTI

Konkurētspējīgs atalgojums ir būtisks faktors, kas palīdz uzlabot skolēnu mācību rezultātus, taču lielāki finanšu ieguldījumi izglītībā automātiski negarantē labāku izglītības sistēmas sniegumu, ko apliecina arī valstu rezultātu atšķirības PISA pētījumos.

Tomēr atalgojuma līmenis tiešā veidā ietekmē izglītības kvalitāti caur profesijas pievilcību un spēju piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Zems atalgojums, ko bieži pavada liela darba slodze, daudzās valstīs ir mazinājis skolotāja profesijas prestižu, ievērojami apgrūtinot kvalificētu pedagogu piesaisti un noturēšanu skolās. Latvijas gadījumā izteikti zemais atalgojuma līmenis salīdzinājumā ar citām ES un OECD valstīm ir radījis nopietnas strukturālas problēmas, kas ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un sistēmas ilgtspēju:

• Kritiska pedagogu novecošanās: Latvijā ir viens no straujāk novecojošajiem skolotāju sastāviem. Laikā no 2013. līdz 2023. gadam vidējās izglītības posmā strādājošo skolotāju īpatsvars vecumā virs 50 gadiem ir pieaudzis no 46% līdz 57% .
• Paaudžu nomaiņas trūkums: OECD ziņojumā norādīts, ka Latvijā pastāv ilgstošs disbalanss starp neaizpildītajām skolotāju vakancēm un jauno pedagoģijas absolventu skaitu .
• Sistēmas ilgtspējas un kvalitātes riski: Ziņojumā tiek brīdināts, ka, nerisinot profesijas pievilcības jautājumus un neveicot spēcīgākus pasākumus jaunu skolotāju piesaistei, gaidāmais vecāko skolotāju pensionēšanās vilnis vēl vairāk saasinās pedagogu trūkumu . Šis trūkums tiešā veidā apdraud spēju nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

SECINĀJUMS:

Latvijas situācijā atalgojums ir kļuvis par kritisku šķērsli normālai pedagogu paaudžu nomaiņai. Ja skolās trūkst jaunu, motivētu un augsti kvalificētu pedagogu, ilgtermiņā kļūst grūti uzturēt un celt izglītības kvalitāti tādā pašā līmenī kā tajās ES valstīs, kur skolotāja profesija finansiāli ir pievilcīgāka.

Pētījums pieejams šeit:https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2025/09/education-at-a-glance-2025_c58fc9ae/1c0d9c79-en.pdf

Mēs velkamies kā bruņurupuči jeb kāpēc politikas vārdā upurējam vairākuma tiesības uz izglītību?

Ir brīži, kad birokrātiskā demagoģija vienkārši "uzvelk", un mēs vairs nevaram atļauties klusēt, redzot, kā tiek grauta Latvijas izglītības sistēma. Mēs bieži runājam par bērnu interesēm, bet realitātē rīkojamies kā bruņurupuči, kas lēnām velkas nopakaļ pasaulei, ieviešot reformas, no kurām citas valstis jau sen ir atteikušās. Ir pienācis laiks skaļi pateikt nepopulāru patiesību: cenšoties izpatikt visiem, mēs riskējam sagraut izglītības kvalitāti vairākumam. Pieņemot grozījumus Izglītības likumā par kvantitatīviem kritērijiem privātām skolām tai skaitā tālmācības, tiek sagrauta 18000 vecāku uzticamība izglītības nozarei, jo izglītības ieguve šajās skolās nav tikai iegriba, tā lielākā vairākuma gadījumos ir nepieciešamība, nepieciešamība pēc individuālas pieejas, pēc specifiska atbalsta personāla, dažubrīd pēc cilvēcības kopienā, kurā sapulcējušies līdzīgi domājošie, kuru prioritāte ir labākā izglītība viņu bērniem.

Iekļaujošā izglītība: Vai vienas klases visu bērnu tiesības ir mazsvarīgākas par viena indivīda vajadzībām?

Mēs aklā fanātismā cenšamies ieviest iekļaujošo izglītību tādā formā, kādu Zviedrija un Somija ieviesa pirms 10–15 gadiem, taču šīs valstis tagad sper soļus atpakaļ, jo ir sapratušas savu kļūdu. Šī brīža pieeja, ko aizstāv ierēdņi, uzsver viena konkrēta indivīda vajadzību respektēšanu par katru cenu. Iekļaušana pati par sevi ir cilvēcisks, labs un moderns virziens. Taču tā ir jēgpilna tikai tad, ja valsts nodrošina pietiekamu atbalstu skolām un skolotājiem. Šobrīd tā nenotiek. Nav speciālo pedagogu, nav atbalsta personāla, nav psihologu, nav pietiekamu resursu. Daudzviet pat nav fiziskas telpas klusai vai atsevišķai nodarbībai. Rezultātā tiek degradēta nevis viena vai otra bērna attīstība, bet visa klase kā mācību vide. Pedagogi nespēj kvalitatīvi strādāt, bērni cieš no pastiprinātas spriedzes, un vardarbības gadījumi pieaug. Šo realitāti nedrīkst ignorēt. Pretējā gadījumā iekļaušana pārvēršas par piespiedu integrāciju bez reāla atbalsta – un tā ir vardarbība gan pret bērniem, gan pedagogiem, gan vecākiem.

Un šajā vietā jāuzdod neērts, bet nepieciešams jautājums: kāpēc mēs viena, divu vai trīs indivīdu vajadzības paceļam pāri visu pārējo bērnu tiesībām uz mierīgu un kvalitatīvu mācību procesu?

Zāģējam zaru, uz kura sēžam: Tālmācības ierobežošana

Šajā kontekstā vēl ciniskāka ir vēlme ierobežot tālmācību (arī privātskolas) 1.–6. klašu posmā. Tā vietā, lai atzītu, ka tālmācība bieži vien ir glābiņš ģimenēm, kuru bērni (piemēram, ar autiskā spektra traucējumiem) nespēj iekļauties pašvaldību vispārizglītojoššas skolās, mēs gribam šo iespēju atņemt,. Tās aptuveni 2000 ģimenes, kas izvēlas tālmācību šajā posmā, to nedara greznības dēļ – tā ir vistīrākā nepieciešamība,.

Ja mēs tiešām likvidēsim šo iespēju un piespiedīsim šos bērnus atgriezties parastajās skolās, sistēma dabūs daudz lielākas problēmas nekā tās, ko ierēdņi mēģina risināt tagad uz papīra.

Ideja, ka valdība noteiks vispārēju kārtību, bet pašvaldības izlems, kurš bērns drīkstēs mācīties tālmācībā 1.-6.klašu posmā, ir absurda pašā saknē. Mēs veidojam decentralizētu haosu, kurā katra pašvaldība kritērijus uztvers un interpretēs citādi. Vai tas ir godīgi, ka bērna iespējas iegūt viņam piemērotu izglītību būs atkarīgas no tā, kurā novadā viņš ir deklarēts vai kāds ir konkrētā ierēdņa garastāvoklis?

Līdzsvars starp tiesībām un iespējām, reorganizējot finansējuma piešķiršanu visām izglītības iestādēm

Mani kā politiķi un vecāku satrauc kas cits: mēs runājam par bērniem tikai kā par likuma normu pielikumu, nevis par cilvēkiem ar vajadzībām, cieņu un savu nākotni.

Īpašo vajadzību bērniem jāsniedz maksimāli plašas iespējas, bet tas nedrīkst notikt uz pārējo bērnu kvalitātes rēķina. Skolas nevar būt kaujas lauks, kurā tiek pārbaudītas politiskās idejas. Skolai jābūt drošai vietai visiem. Laiks apstāties un veidot sistēmu, kas strādā, un tas nozīmētu, ka prioritāri ir jāvērtē kvalitātes un bērnu vajadzības izglītības sistēmā. Manuprāt, skolu finansēšanas jautājumā (neatkarīgi vai tā ir pašvaldību vai privātā skola) būtu nepoieciešams:

• pārskatīt iekļaujošās izglītības pamatprincipus;
• papildināt atbalsta personālu pirms reformu turpināšanas;
• ieviest kvalitātes kritērijus, nevis politisku spiedienu;
• nodrošināt skolām resursus, kas ļauj reāli palīdzēt bērniem nevis tikai izpildīt likumu.

Mēs nedrīkstam aizmirst: runa nav par ideoloģijām, tabulām vai birokrātiskiem uzstādījumiem. Runa ir par bērniem par viņu nākotni, drošību un iespējām augt vidē, kas viņiem palīdz kļūt par stipriem, domājošiem un laimīgiem cilvēkiem. Taču šodien valsts politika diemžēl nespēj nodrošināt šo pamatu, bet tieši pretēji – ar nepārdomātiem lēmumiem to grauj.

Mēs esam maza valsts, un tieši tāpēc katrs bērns mums ir svarīgs. Bet vienlīdz svarīgs ir arī katrs pedagogs, katra klase, katra ģimene, kas šai sistēmai uzticas. Ja mēs zaudēsim sabiedrības uzticību izglītībai, mēs zaudēsim daudz vairāk nekā vienu likuma grozījumu – mēs zaudēsim ticību tam, ka Latvija spēj nodrošināt kvalitatīvu izlītību saviem bērniem. Un šo cenu mēs nedrīkstam maksāt.

Eiropas Direktīvas (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu* un Stambulas konvencijas** analītiskais salīdzinājums

Mans kā Saeimas deputāta uzdevums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem absolūtu drošību un stingru vardarbības izskaušanu. Šī analīze ir veikta, lai novērtētu starptautisko līmeņa apņemšanos (SK) pret jauno, juridiski saistošo Eiropas Direktīvu (ES) 2024/1385 (D). Analīzes fokuss ir uz praktiskiem instrumentiem, kas aizsargā cietušos un soda varmākas.

ABU DOKUMENTU SKATĪJUMA SPEKTRS

Abi dokumenti ir vērsti uz vienu mērķi  - vardarbības novēršanu un apkarošanu [D: (1); SK: 1. panta 1. d. a) p.]. Tie saskan par vairākiem būtiskiem principiem:

• Pamatmērķis: Abos dokumentos tiek nostiprināts mērķis aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust [D: (1); SK: 1. panta 1. d. a) p.].
• Visaptveroša pieeja: Abos dokumentos tiek prasīts izstrādāt un īstenot efektīvu, visaptverošu un saskaņotu valsts politiku [D: 38. panta 1. d.; SK: 7. panta 1. d.].
• Vienāda aizsardzība: Aizsardzība un atbalsts jānodrošina visiem vardarbības ģimenē upuriem, neatkarīgi no dzimuma [D: 2. panta c) d.; SK: 2. panta 2. d.].
• Bērnu statuss: Bērni, kas ir liecinieki vardarbībai ģimenē, ir jāuzskata par cietušajām personām un viņiem jānodrošina atbalsts [D: 2. panta c) d., (13); SK: 26. panta 1. d.].
• Neattaisnojami noziegumi: Abi kategoriski nosaka, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais "gods" nevar tikt uzskatīts par attaisnojumu vardarbības aktiem [D: (75), 69; SK: 12. panta 5. d., 42. panta 1. d.].
• Atbalsta tīkls: Abos tiek prasīts nodrošināt specializētus pakalpojumus, tostarp patversmes [D: 30. panta 1. d.; SK: 23. pants], valsts mēroga palīdzības tālruņa numurus (diennakts) [D: 29. panta 1. d.; SK: 24. pants] un krīzes centrus seksuālās vardarbības upuriem [D: 26. panta 1. d.; SK: 25. pants].
• NVO loma: Abos dokumentos ir uzsvērta nevalstisko organizāciju (NVO) iesaiste un tās jāatbalsta ar pienācīgiem resursiem [D: (75), 41. pants; SK: 8. pants, 9. pants].

ABU DOKUMENTU ATŠĶIRĪGAIS

Aspekts	ES Direktīva (D) 2024/1385	Stambulas Konvencija (SK)
Juridiskais statuss	ES tiesību akts. Nosaka minimālus saskaņotus noteikumus, kas jātransponē [D: 1. panta 1. d., (15), 49. panta 1. d.].	Starptautisks līgums (Eiropas Padomes). Uzliek starptautisku juridisku pienākumu [SK: 192].
Krimināltiesiskais fokuss	Obligāti saskaņo minimālās definīcijas un sodus par Sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), piespiedu laulībām un četriem kibervardarbības veidiem [D: 3.-7. panti].	Prasa inkriminēt plašāku loku, tostarp psiholoģisko vardarbību [SK: 33. pants], vajāšanu [SK: 34. pants], piespiedu abortu un sterilizāciju [SK: 39. pants], kā arī izvarošanu, pamatojoties uz piekrišanas trūkumu [SK: 36. panta 1. d.].
Uzraudzība	Iekšēja ES datu vākšana (Eurostat/EIGE) [D: 44. pants].	GREVIO (66. pants) - neatkarīga starptautiska ekspertu uzraudzības struktūra, kas veic valstu vizītes [SK: 66. panta 1. d., 68. panta 9. d.].
Diskriminācijas aizliegums	Uzsver intersekcionālo diskrimināciju [D: (7), 7; (71), 66].	Aizliedz diskrimināciju, pamatojoties uz sociālo dzimumu (gender), dzimumorientāciju un dzimuma identitāti [SK: 4. panta 3. d.]. (Latvija pievienoja deklarāciju par terminu interpretāciju [SK Deklarācija: 191]).

DIREKTĪVĀ UN SK MINĒTIE MEHĀNISMI AIZSARGĀŠANAI PRET VARDARBĪBU

No stingras vardarbības izskaušanas pozīcijām, Direktīva nodrošina stabilāku juridisko minimumu, kas ir tieši izpildāms visā ES.

• D garantē kriminālsodu obligātumu: Direktīva nosaka, ka sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem [D: 10. panta 1. d.]. Tā prasa obligātu minimālo maksimālo sodu par FGM (vismaz pieci gadi) un piespiedu laulībām (vismaz trīs gadi) [D: 10. panta 2. d., 3. d.].
• D risina kibervardarbību: Direktīva ir precīzi vērsta uz kibernoziegumiem, pieprasot, ka publiski pieejams nelikumīgs materiāls nekavējoties jāizņem vai jābloķē piekļuve [D: 23. panta 1. d.].
• Aizsardzības līmenis: Direktīva satur stingrības nemazināšanas klauzulu [D: 48. pants], kas neļauj Latvijai samazināt jau esošo aizsardzības līmeni.

Lai gan SK aptver plašāku noziedzīgu nodarījumu loku (piemēram, psiholoģiskā vardarbība, piespiedu sterilizācija), Direktīva nodrošina stingru, saskaņotu pamatkarkasu, kas ir garantēts ES tiesību ietvaros.

VAI SK MINĒTĀ GREVIO UZRAUDZĪBA IR VITĀLI SVARĪGA, VAI LATVIJA PATI VAR ŠO PROCESU KONTROLĒT?

Latvija pati var un tai ir jānodrošina efektīva kontrole, taču GREVIO ir noderīgs ārējs rīks.

• Valsts Kontrole: Direktīva uzliek tiešu pienākumu izraudzīties vai izveidot oficiālas struktūras, kas atbild par valsts politikas koordinēšanu, īstenošanu, pārraudzību un izvērtēšanu [D: 38. panta 2. d.].
• GREVIO lomas vērtējums: GREVIO (Konvencijas 66. pants) nodrošina neatkarīgu starptautisku ekspertu viedokli par to, kā tiek īstenoti Konvencijas noteikumi, un sniedz ieteikumus problēmu risināšanai [SK: 66. panta 1. d., 68. panta 10. d.]. Apsverot koordinācijas trūkumus, GREVIO varētu būt nepārprotami noderīga kā ārējs audits, kas palīdz celt sistēmas efektivitāti.

VAI LATVIJAS VALSTĪ DENONSĒJOT KONVENCIJU - VARAM UZSKATĪT, KA MĒS VAIROSIM VARDARBĪBU, IEVIEŠOT DIREKTĪVAS PRASĪBAS?

Denonsēšana nevairos vardarbību, jo Direktīva nodrošina minimālo aizsardzības grīdu.

• Aizsardzības garantija: Direktīvas stingrības nemazināšanas klauzula [D: 48. pants] liedz attaisnot cietušo aizsardzības līmeņa samazināšanu.
• Juridiskais spēks: Ja Direktīva (kas ir saistoša visām ES dalībvalstīm) tiek transponēta nacionālajā likumdošanā līdz 2027. gada 14. jūnijam [D: 49. panta 1. d.], stingri krimināltiesiskie un atbalsta pasākumi (patversmes, kibernoziegumu apkarošana) ir juridiski obligāti.
• Vienīgais trūkums: Var rasties risks, ka nacionālajā likumdošanā netiks saglabātas plašākās SK prasības par atsevišķiem inkriminētiem nodarījumiem (piemēram, piespiedu aborts/sterilizācija) [SK: 39. pants], taču Direktīva ļauj valstij saglabāt stingrākus noteikumus, taču tā ir pašas valsts kompetemce ieviets plašākas prasības.

NVO IESAISTE DIREKTĪVAS UN SK MINĒTO PRASĪBU IEVĒROŠANAI.

Galvenais arguments par NVO iesaisti ir to speciālās zināšanas un spēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu cietušajiem [D: (75), 41. pants; SK: 9. pants]. NVO, nodrošina patversmes, krīzes centrus izvarošanas upuriem un konsultācijas [D: (59), 25. panta 1. d.].

Finansējums ir obligāts valsts pienākums. Gan SK [SK: 8. pants], gan Direktīva [D: 25. panta 3. d.] prasa, lai valstis nodrošinātu NVO, kas sniedz specializētus atbalsta pakalpojumus, pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus.

VAI DIREKTĪVĀ UN SK IR SPECIFISKA AIZSARDZĪBA LGBT KOPIENAS PĀRSTĀVJIEM?

• SK aizliedz diskrimināciju pret vardarbības upuriem, pamatojoties uz plašu pamatu klāstu, tostarp dzimumorientāciju un dzimuma identitāti [SK: 4. panta 3. d.]. Tādējādi SK nodrošina, ka šo kopienu pārstāvjiem ir garantētas tiesības saņemt aizsardzību un atbalstu, ja viņi kļūst par vardarbības upuriem.
• Direktīva atzīst, ka lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi ir paaugstināta riska grupā, kas saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju [D: (66), (71)].

SECINĀJUMI

SK DENONSĒŠANA NEMAZINĀS UN NEMAINĪS CĪŅU PRET VARDARBĪBU

Ja Latvija denonsē Stambulas konvenciju, Direktīva (ES) 2024/1385 kalpos par jaunu, stingru un juridiski saistošu pamatu vardarbības apkarošanai. Direktīva nosaka minimālos saskaņotos kriminālsodus par smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (FGM, piespiedu laulības) [D: 10. panta 2. d., 3. d.] un pieprasa efektīvu kibervardarbības apkarošanu. Tā kā Direktīva satur stingrības nemazināšanas klauzulu [D: 48. pants], tā garantē, ka valsts nevar attaisnot pašreizējā cietušo aizsardzības līmeņa samazināšanu. Denonsēšana nemainīs mūsu apņemšanos pret vardarbību, jo Eiropas Savienības tiesības uzliek mums šo pienākumu.

KĀ DENONSĒŠANA VAR IETEKMĒT LATVIJAS SABIEDRĪBU?

Praktiskie pasākumi sabiedrībā - patversmes, atbalsta tālruņi, krīzes centri un NVO finansēšana - netiks atcelti. Direktīva pieprasa, lai tie tiktu ieviesti un uzturēti papildus jau esošajiem pasākumiem [D: 46. panta 2. d.].

Tomēr, denonsējot SK, mēs zaudējam neatkarīgu starptautisku auditu no GREVIO [SK: 66. pants]. Šis ārējais mehānisms deva praktiskus ieteikumus (piemēram, par resursu piešķiršanu) un palīdzēja uzraudzīt mūsu valsts koordinācijas efektivitāti [SK: 68. panta 10. d.]. Zaudējot šo ārējo kontroli, visa atbildība par resursu piešķiršanu, starpinstitūciju koordināciju un stingrās politikas īstenošanu pilnībā pāriet uz mūsu pašu valsts institūcijām [D: 38. panta 2. d.]. Mums ir jāuzņemas liela atbildība, lai nodrošinātu, ka šī iekšējā kontrole ir pietiekami stingra, lai pilnībā aizstātu zaudēto starptautisko uzraudzību.

VAI SK DENONSĒŠANA VAR ATSTĀT IEKŠPOLITISKĀS VAI ĀRPOLITISKĀS SEKAS?

Denonsēšana radīs sekas, kas vairāk izpaužas politiskajā un reputācijas sfērā, nevis vardarbības apkarošanas praktiskajā līmenī (pateicoties Direktīvai).

• Iekšpolitiskās sekas: Politiskās debates par vardarbības apkarošanas efektivitāti kļūs vērstas uz iekšējās koordinācijas uzlabošanu, jo ārējais audits vairs nebūs pieejams. Attiecības ar NVO var kļūt saspringtas.
• Ārpolitikas sekas: Latvija riskē pasliktināt savu tēlu Eiropas Padomē kā valsts, kas atsakās no starptautiskas cilvēktiesību apņemšanās, un tas var sarežģīt sadarbību ar partnervalstīm ārpus ES, kurām SK ir galvenais sadarbības instruments cīņā pret vardarbību.

Lai denonsēšana būtu atbildīga, Latvijai nekavējoties un ļoti stingri jāievieš Direktīvas [D: 49. pants] prasības, uzņemoties maksimālu atbildību par iekšējo kontroli un koordināciju.

*Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija direktīva 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

** Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija)

Par priekšlikumiem pedagogu atalgojuma un darba slodzes noteikšanas principiem

I. ESOŠĀ SITUĀCIJA

2021.gada 22.jūnijā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”[1] (turpmāk – IAP). IAP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam.

IAP virsmērķis: kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.

IAP četri izglītības attīstības mērķi:

1. augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
2. mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
3. atbalsts ikviena izaugsmei;
4. ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.

2023. gadā Saeimas analītiskais dienests veica pētījumu “Pedagogu darba slodze Baltijas jūras reģionā”.[2] Tajā iekļauta analīze par pedagogu darba slodzi un tās balansēšanu Baltijas jūras reģionā, un ir secināts, ka kontaktstundu skaits pilnā slodzē (40 stundas nedēļā) Latvijā sastāda visaugstāko procentu, un obligātie papildus pienākumi ir mazāki. Kā piemēram Somijā jau kopš 2017./2018. m.g, maksimālais kontaktstundu skaits ir 24.stundas nedēļā. Līdzīgs stundu skaits ir arī Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā secināts, ka noteikto kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti.

2025.gada 27.maijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus “Izglītības likumā”. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Izpildot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam.[3] Likumprojekts tika atbalstīts Latvijas Republikas Saeimā 1.lasījumā 2025.gada 19.jūnijā. [4]

Lai ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” (turpmāk – fmPS) pilnā apmērā ar 2026.gada 1.septembri, ir nepieciešami ne tikai skaidri kritēriji pašvaldībām finansējuma saņemšanai, bet arī skaidri nosacījumi pedagogu darba samaksai un darba slodzes balansēšanai. Tas veicinās vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem Latvijā strādājošiem pedagogiem, neatkarīgi no reģiona, pilsētas, novada vai ciemata, kurā viņi strādās.

II. SABIEDRĪBAS UN IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ IESAISTĪTO PUŠU LĪDZDALĪBA

Laika posmā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada aprīlim apmeklēju 9 pašvaldības (Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Alūksnes, Jēkabpils, Ludzas, Talsu, Krāslavas, Liepājas), kurās tikos ar novada un pilsētu vadību, izglītības pārvaldes pārstāvjiem un vairāk nekā 100 izglītības iestāžu direktoriem. Tikšanās laikā prezentēju priekšlikumus pedagogu darba samaksas pamatprincipiem un darba slodzei.

Izvērtējot visus tikšanās laikā saņemtos priekšlikumus, esmu sagatavojis piedāvājumu Izglītības un zinātnes ministrijai, un rosinu diskusiju par pamatprincipiem pedagogu darba samaksas un darba slodzes noteikšanai, kurus būtu jāievieš ar 2026.gada 1.septembri.

III. PRIEKŠLIKUMI PEDAGOGU DARBA SAMAKSAI

Izstrādājot pedagogu darba slodzes un samaksas pamatprincipus vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, ir jāpanāk, lai pedagogu darba slodzes aprēķins ir vienkāršs un tas ir saprotams gan pedagogiem, gan visiem sabiedrības dalībniekiem.

Pedagogu darba slodzes un samaksas aprēķina metodikā jāiekļauj vienkāršu, vienlīdzīgu un taisnīgu darba samaksas, darba likmes un slodzes noteikšanas pamatprincipus:

1. pedagoga normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā (tas jau ir paredzēts fnPS), iekļaujot tajā ne tikai kontaktstundas, bet visus papildus pienākumus, kas ir pedagoga darbā;

2. aprēķinot pedagogu atalgojumu, tas tiek diferencēts 4. grupās (skat.1.tabulu), atkarībā no skolēnu skaita klasē, taču pašvaldības var palielināt atalgojumam noteikto likmi no saviem pašvaldības līdzekļiem;

3. maksimālais kontaktstundu/nodarbību skaits pirmsskolas izglītības pedagogam ir līdz 32 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;

4. maksimālais kontaktstundu skaits profesionālās ievirzes izglītības pedagogam ir līdz 30 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;

5. vispārejās izglītības pedagogiem piedāvājumā ir divi darba slodzes un likmes noteikšanas varianti:

1. VARIANTS

5.1. pedagogu atalgojuma likme tiek noteikta atbilstoši 1.tabulai. Maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā;

2. VARIANTS

5.2. pedagogu minimālā atalgojuma algas likme tiek noteikta vienota – 2035.00 eiro par 40 stundu darba nedēļu. To var palielināt, ja piešķirtā mērķdotācija to pieļauj.

5.2.1. maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24  stundām nedēļā, taču izglītības iestādēs, kurās skolēnu skaits klasē ir no 10 – 24, kontaktstundu skaits var būt līdz 27 stundām nedēļā;

5.2.2. par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu, un balstoties uz vidējo skolēnu skaitu klasē izglītības iestādē;

6. darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot vienas stundas apmaksas koeficientu;

7. pedagogu noteiktajai slodzei (kontaktstundas + papildu pienākumi), ja kopējā slodze nesasniedz 40 stundas nedēļā, papildus var tarificēt:

   7.1. pagarinātās dienas grupas stundas;

   7.2. interešu izglītības nodarbības;

   7.3. citus pienākumus, kuri sasitīti ar izglītības iestādes specifiku.

8. klases audzinātājam vispārējā izglītībā tiek noteikta piemaksa no algas likmes:

   8.1. 5% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz 10;

   8.2. 8% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz no 11 līdz 15;

   8.3. 10 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 16 līdz 24;

   8.4. 12 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 25 un vairāk.

9. par darbu ar speciālās izglītības programmas skolēniem vispārējā izglītībā (kuri ir integrēti vispārizglītojošās programmas klasēs) pedagogiem tiek noteikta papildu piemaksa, saskaņā ar izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;

10. interešu izglītības pedagogiem tiek tarificētas nodarbības, piedalīšanās pasākumos, sacensībās, koncertos, izstādēs un citos pasākumos un nodarbību sagatavošana;

11. atbalsta komandas darba slodzes proporciju (tiešais darbs ar skolēnu + papildu pienākumi) nosaka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajām vadlīnijām un izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;

12. pedagogu palīgu darba algas likmi nosaka atbilstoši vidējam skolēnu skaitam klasē/grupā;

IV. SECINĀJUMI

Pedagogu darba samaksas un darba slodzes balansēšanas jautājums ir vitāli svarīgs, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos līdz ar to būtu nepieciešams:

1) noteikt komkurētspējīgu algas likmi;

Tas risinās pedagogu vakanču problemātiku, un tas būtu viens no profesijas prestiža paaugstināšanas jautājumiem.

2) samazināt kontaktstundu skaitu un palielināt papildus pienākumu procentuālo sadalījumu;

Kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā un izdegšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti beidzas

3) ieviest vienkāršu pedagogu darba slodzes aprēķina metodiku;

Koeficientu sistēmas izmantošana ir vienkāršs veids, kā aprēķināt un noteikt pedagoga pilno darba slodzi un balansēt to.

Vienas kontakststundas izmaksas koeficients ietvers sevī balansu kontakstsundu/papildus pienākumi:

1) pirmsskolas izglītībā: 80/20 %;

2) vispārējā izglītībā: 60/40 %;

3) profesionālās ievirzes izglītībā: 75/25%.

V. TURPMĀKĀ RĪCĪBA

Iesniedzot priekšlikumus, rosinu Izglītības un zinātnes ministriju sākt diskusiju par pedagogu darba samaksas un darba slodzes pamatprincipiem, iesaistot tajā gan izglītības iestāžu vadītājus, gan izglītības pārvaldes, gan pedagogu arodbiedrības un izglītības iestāžu vadītāju asociācijas pārstāvjus.

Iespējams, diskusijas rezultātā, ir nepieciešams piedāvāt citu risinājumu un metodiku, taču ar iesniegtajiem priekšlikumiem vēlos, lai saprātīgos termiņos tiku izstrādāti vai nu jauni pedagogu darba samaksas noteikumi vai vadlīnijas pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības iestāžu direktoriem, kuras būtu vienotas visās Latvijas vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

---

[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

[2] https://www.saeima.lv/petijumi/Pedagogu_slodze.pdf

[3] https://www.izm.gov.lv/lv/finansesanas-modelis-programma-skola

[4]https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/9A2DA4989AE2F175C2258CAF000AFFBA?OpenDocument

Česlavs Batņa, 14.Saeimas deputāts

Lemjot par tālmācību, ir jārespektē 12 000 ģimeņu izvēle

Saeimā tiek skatīts jautājums par iespējamo tālmācības aizliegumu pamatskolā. Lai gan šobrīd daudzi politiķi un izglītības nozares pārstāvji velta skarbus vārdus tālmācībai, atsaucoties uz eksāmenu rezultātiem un rosinot samazināt finansējumu, šī izglītības ieguves forma ir daudzu ģimeņu apzināta izvēle. Tālmācībā mācās aptuveni 12 tūkstoši skolēnu un demokrātiskā valstī ir jārespektē šo ģimeņu izvēle.

Šobrīd Saeimā notiek aktīvas diskusijas gan par tālmācības izglītības kvalitāti, gan piemērotību dažādām vecuma grupām. Realitātē tālmācība ir risinājums gan tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai uzvedības un veselības problēmas, gan ļoti talantīgiem bērniem, kuri spēj mācīties ātrāk, nekā daudzi vienaudži. Šādā formātā mācās bērni un jaunieši, kuri ir profesionāli sportisti, mūziķi vai dažādu apstākļu dēļ ceļo un bieži ir ārpus Latvijas. Tālmācība nozīmē, ka šie jaunieši saglabā saikni ar Latviju, mācās mūsu izglītības sistēmā un attiecīgi pēc tam viegli varēs iekļauties arī kādā no augstskolām.

Izglītības risinājums gan bērniem, gan pieaugušajiem

Protams, arī tālmācības skolām ir jāstrādā, lai sekmētu izglītības kvalitāti, un vienlaikus arī aktīvi jāskaidro, kādas funkcijas pilda, kādi mācību līdzekļi tiek izmantoti un kādas atbalsta iespējas tiek nodrošinātas. Turklāt, svarīgi atcerēties, ka tālmācības audzēkņi ir ļoti dažādi – starp tiem ir talantīgi bērni, kuri nodarbojas ar dažādām blakus lietām, ir pieaugušie, kuri mēģina iegūt vidējo izglītību, paralēli strādājot un rūpējoties par ģimeni, ir jaunieši ir veselības problēmām vai no riska grupām u.tml. Nav iespējams visus salikt Excel tabulā un salīdzināt eksāmenu rezultātus.

12 000 skolēnu izvēle ir jārespektē

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un, ja 12 tūkstoši ģimeņu ir izvēlējušās šādu mācību formu, ir jārespektē šo ģimeņu izvēle. Ja vecāki vēlas, lai bērni mācās mājmācībā vai tālmācības, politiķi to nevar ierobežot. Ir jārespektē cilvēka brīva griba un pārliecība. Galu galā – tieši vecāki vislabāk zina, kas vajadzīgs viņu bērniem.

Tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns

Ir muļķīgi uzreiz kritizēt tālmācību kā tādu, balstoties tikai uz eksāmenu rezultātiem. Tādejādi varam panākt, ka liela daļa mūsu bērnu un jauniešu paliks ārpus izglītības sistēmas. Protams, ir tālmācības skolas, kurām ir nopietni jāstrādā pie izglītības kvalitātes sekmēšanas, pie atbalsta sistēmas pilnveides, bet tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns. Aizliegumi, ierobežojumi un finansējuma samazināšana nenesīs pozitīvus rezultātus.

Mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli

Šobrīd pie pārmaiņām jāstrādā gan pašām skolām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Daudzās tālmācības skolās ir mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli, kuri ļoti palīdzētu arī tradicionālajām skolām. Īpaši šobrīd, kad daudzām skolām trūkst atbilstošu mācību materiālu. Tālmācības skolām ir vairāk jāpadalās ar labās prakses piemēriem, jāskaidro šīs mācību formas nozīme un jēga, tāpat jāizceļ dažādās situācijas, kad tas ir labākais risinājums. Vienlaikus arī Izglītības un zinātnes ministrijai jābūt atvērtai, gatavai ieklausīties un mainīt retoriku.

IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu

Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.

Rada rīkus, kas jau pastāv un ir izmantojami

Esam jau pieprasījuši pamatot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas, taču pašlaik zināmā mērā notiek manipulēšana ar šo jautājumu: Saeimas Pieprasījumu komisija norāda, ka viss jau ir izvērtēts un skaidrs, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skaidrots, ka lēmums vēl nav pieņemts un viss ir apspriešanas procesā. 21 miljons ir ļoti liela summa, tāpēc, ja ir vēlme apgūt šo finansējumu no ES fondiem, jābūt skaidram plānam un visām izmaksām — pamatotām.

Taču šajā gadījumā plānotais līdzekļu izlietojums rada vietu jautājumiem, piemēram, papildus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai plānots izstrādāt arī rīku skolēnu un skolotāju labbūtības veicināšanai, taču šāds risinājums jau pastāv. Programmas "Erasmus+" projektā "Mācīt būt: atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā" jau ir radīta tiešsaistes programma skolotāju profesionālās labklājības veicināšanai. Nav skaidrs, kāpēc IZM nevēlas izmantot jau pieejamu rīku, bet tērēt līdzekļus, lai radītu vēl vienu.

Sajūta, ka ES naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas

IZM uzsver, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir kritiski svarīga, lai vērtētu skolēnu sniegumu, analizētu pedagogu darba kvalitāti u. tml., taču tās lielā mērā ir pašas ministrijas funkcijas. Rodas jautājums, vai ministrija savas funkcijas necenšas pārnest uz minēto projektu. Ja 21 miljonu būtu plānots tērēt no valsts budžeta, visticamāk, finanšu ministrs tādu projektu nekad neapstiprinātu, taču, kad runa ir par ES līdzekļiem, daudziem politikas veidotājiem šķiet, ka šo naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas.

Ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte

21 miljons izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir dažu atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas tiek apmierinātas laikā, kad visa nozare pieprasa finansējumu mācību līdzekļiem. Diemžēl ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte. Bija iespēja papildus iegūt 11 miljonus eiro, pārdalot līdzekļus no interešu izglītības vai atbalsta bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču tas netika darīts, bet tagad 21 miljons eiro tiks veltīts tam, lai monitorētu to, kas jau tiek uzraudzīts starptautiskos pētījumos.

Neracionāli argumenti par starptautisko pētījumu neatbilstību

Viens no ministrijas skaidrojumiem, kāpēc nepieciešama izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ir tāds, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumi neesot precīzi. Paši sniedzam datus, līdzīgi kā citas OECD valstis, kuras, starp citu, šos pētījumus atzīst par objektīviem, bet tagad norādām, ka tie nav precīzi?

Šābrīža izglītības politika vedina uz sabrukumu, nevis izaugsmi. Līdzekļu apgūšana notiek nevis mērķtiecīgi, turklāt izvērtējot izmaksas un ieguvumus, bet apgūšanas pēc — lai apmierinātu atsevišķu personu ambīcijas. Protams, ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, 2,6 % pieaugums pedagogu atalgojumam, tomēr atcerēsimies, cik smagi tas ir nācis un cik aktīvi pedagogu organizācijas ir strādājušas, lai to panāktu. Vai tiešām tas viss būs jāatkārto, lai panāktu finansējumu mācību līdzekļiem?

Viedoklis par IZM monitoringa rīka pilnveidi (14.01.2025)

Viedoklis par manabalss.lv iniciatīvu "Par mobilo telefonu ierobežošanu" (22.03.2024)