Mēs velkamies kā bruņurupuči jeb kāpēc politikas vārdā upurējam vairākuma tiesības uz izglītību?
Ir brīži, kad birokrātiskā demagoģija vienkārši "uzvelk", un mēs vairs nevaram atļauties klusēt, redzot, kā tiek grauta Latvijas izglītības sistēma. Mēs bieži runājam par bērnu interesēm, bet realitātē rīkojamies kā bruņurupuči, kas lēnām velkas nopakaļ pasaulei, ieviešot reformas, no kurām citas valstis jau sen ir atteikušās. Ir pienācis laiks skaļi pateikt nepopulāru patiesību: cenšoties izpatikt visiem, mēs riskējam sagraut izglītības kvalitāti vairākumam. Pieņemot grozījumus Izglītības likumā par kvantitatīviem kritērijiem privātām skolām tai skaitā tālmācības, tiek sagrauta 18000 vecāku uzticamība izglītības nozarei, jo izglītības ieguve šajās skolās nav tikai iegriba, tā lielākā vairākuma gadījumos ir nepieciešamība, nepieciešamība pēc individuālas pieejas, pēc specifiska atbalsta personāla, dažubrīd pēc cilvēcības kopienā, kurā sapulcējušies līdzīgi domājošie, kuru prioritāte ir labākā izglītība viņu bērniem.
Iekļaujošā izglītība: Vai vienas klases visu bērnu tiesības ir mazsvarīgākas par viena indivīda vajadzībām?
Mēs aklā fanātismā cenšamies ieviest iekļaujošo izglītību tādā formā, kādu Zviedrija un Somija ieviesa pirms 10–15 gadiem, taču šīs valstis tagad sper soļus atpakaļ, jo ir sapratušas savu kļūdu. Šī brīža pieeja, ko aizstāv ierēdņi, uzsver viena konkrēta indivīda vajadzību respektēšanu par katru cenu. Iekļaušana pati par sevi ir cilvēcisks, labs un moderns virziens. Taču tā ir jēgpilna tikai tad, ja valsts nodrošina pietiekamu atbalstu skolām un skolotājiem. Šobrīd tā nenotiek. Nav speciālo pedagogu, nav atbalsta personāla, nav psihologu, nav pietiekamu resursu. Daudzviet pat nav fiziskas telpas klusai vai atsevišķai nodarbībai. Rezultātā tiek degradēta nevis viena vai otra bērna attīstība, bet visa klase kā mācību vide. Pedagogi nespēj kvalitatīvi strādāt, bērni cieš no pastiprinātas spriedzes, un vardarbības gadījumi pieaug. Šo realitāti nedrīkst ignorēt. Pretējā gadījumā iekļaušana pārvēršas par piespiedu integrāciju bez reāla atbalsta – un tā ir vardarbība gan pret bērniem, gan pedagogiem, gan vecākiem.
Un šajā vietā jāuzdod neērts, bet nepieciešams jautājums: kāpēc mēs viena, divu vai trīs indivīdu vajadzības paceļam pāri visu pārējo bērnu tiesībām uz mierīgu un kvalitatīvu mācību procesu?
Zāģējam zaru, uz kura sēžam: Tālmācības ierobežošana
Šajā kontekstā vēl ciniskāka ir vēlme ierobežot tālmācību (arī privātskolas) 1.–6. klašu posmā. Tā vietā, lai atzītu, ka tālmācība bieži vien ir glābiņš ģimenēm, kuru bērni (piemēram, ar autiskā spektra traucējumiem) nespēj iekļauties pašvaldību vispārizglītojoššas skolās, mēs gribam šo iespēju atņemt,. Tās aptuveni 2000 ģimenes, kas izvēlas tālmācību šajā posmā, to nedara greznības dēļ – tā ir vistīrākā nepieciešamība,.
Ja mēs tiešām likvidēsim šo iespēju un piespiedīsim šos bērnus atgriezties parastajās skolās, sistēma dabūs daudz lielākas problēmas nekā tās, ko ierēdņi mēģina risināt tagad uz papīra.
Ideja, ka valdība noteiks vispārēju kārtību, bet pašvaldības izlems, kurš bērns drīkstēs mācīties tālmācībā 1.-6.klašu posmā, ir absurda pašā saknē. Mēs veidojam decentralizētu haosu, kurā katra pašvaldība kritērijus uztvers un interpretēs citādi. Vai tas ir godīgi, ka bērna iespējas iegūt viņam piemērotu izglītību būs atkarīgas no tā, kurā novadā viņš ir deklarēts vai kāds ir konkrētā ierēdņa garastāvoklis?
Līdzsvars starp tiesībām un iespējām, reorganizējot finansējuma piešķiršanu visām izglītības iestādēm
Mani kā politiķi un vecāku satrauc kas cits: mēs runājam par bērniem tikai kā par likuma normu pielikumu, nevis par cilvēkiem ar vajadzībām, cieņu un savu nākotni.
Īpašo vajadzību bērniem jāsniedz maksimāli plašas iespējas, bet tas nedrīkst notikt uz pārējo bērnu kvalitātes rēķina. Skolas nevar būt kaujas lauks, kurā tiek pārbaudītas politiskās idejas. Skolai jābūt drošai vietai visiem. Laiks apstāties un veidot sistēmu, kas strādā, un tas nozīmētu, ka prioritāri ir jāvērtē kvalitātes un bērnu vajadzības izglītības sistēmā. Manuprāt, skolu finansēšanas jautājumā (neatkarīgi vai tā ir pašvaldību vai privātā skola) būtu nepoieciešams:
- pārskatīt iekļaujošās izglītības pamatprincipus;
- papildināt atbalsta personālu pirms reformu turpināšanas;
- ieviest kvalitātes kritērijus, nevis politisku spiedienu;
- nodrošināt skolām resursus, kas ļauj reāli palīdzēt bērniem nevis tikai izpildīt likumu.
Mēs nedrīkstam aizmirst: runa nav par ideoloģijām, tabulām vai birokrātiskiem uzstādījumiem. Runa ir par bērniem par viņu nākotni, drošību un iespējām augt vidē, kas viņiem palīdz kļūt par stipriem, domājošiem un laimīgiem cilvēkiem. Taču šodien valsts politika diemžēl nespēj nodrošināt šo pamatu, bet tieši pretēji – ar nepārdomātiem lēmumiem to grauj.
Mēs esam maza valsts, un tieši tāpēc katrs bērns mums ir svarīgs. Bet vienlīdz svarīgs ir arī katrs pedagogs, katra klase, katra ģimene, kas šai sistēmai uzticas. Ja mēs zaudēsim sabiedrības uzticību izglītībai, mēs zaudēsim daudz vairāk nekā vienu likuma grozījumu – mēs zaudēsim ticību tam, ka Latvija spēj nodrošināt kvalitatīvu izlītību saviem bērniem. Un šo cenu mēs nedrīkstam maksāt.
Eiropas Direktīvas (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu* un Stambulas konvencijas** analītiskais salīdzinājums
Mans kā Saeimas deputāta uzdevums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem absolūtu drošību un stingru vardarbības izskaušanu. Šī analīze ir veikta, lai novērtētu starptautisko līmeņa apņemšanos (SK) pret jauno, juridiski saistošo Eiropas Direktīvu (ES) 2024/1385 (D). Analīzes fokuss ir uz praktiskiem instrumentiem, kas aizsargā cietušos un soda varmākas.
ABU DOKUMENTU SKATĪJUMA SPEKTRS
Abi dokumenti ir vērsti uz vienu mērķi - vardarbības novēršanu un apkarošanu [D: (1); SK: 1. panta 1. d. a) p.]. Tie saskan par vairākiem būtiskiem principiem:
- Pamatmērķis: Abos dokumentos tiek nostiprināts mērķis aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust [D: (1); SK: 1. panta 1. d. a) p.].
- Visaptveroša pieeja: Abos dokumentos tiek prasīts izstrādāt un īstenot efektīvu, visaptverošu un saskaņotu valsts politiku [D: 38. panta 1. d.; SK: 7. panta 1. d.].
- Vienāda aizsardzība: Aizsardzība un atbalsts jānodrošina visiem vardarbības ģimenē upuriem, neatkarīgi no dzimuma [D: 2. panta c) d.; SK: 2. panta 2. d.].
- Bērnu statuss: Bērni, kas ir liecinieki vardarbībai ģimenē, ir jāuzskata par cietušajām personām un viņiem jānodrošina atbalsts [D: 2. panta c) d., (13); SK: 26. panta 1. d.].
- Neattaisnojami noziegumi: Abi kategoriski nosaka, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais "gods" nevar tikt uzskatīts par attaisnojumu vardarbības aktiem [D: (75), 69; SK: 12. panta 5. d., 42. panta 1. d.].
- Atbalsta tīkls: Abos tiek prasīts nodrošināt specializētus pakalpojumus, tostarp patversmes [D: 30. panta 1. d.; SK: 23. pants], valsts mēroga palīdzības tālruņa numurus (diennakts) [D: 29. panta 1. d.; SK: 24. pants] un krīzes centrus seksuālās vardarbības upuriem [D: 26. panta 1. d.; SK: 25. pants].
- NVO loma: Abos dokumentos ir uzsvērta nevalstisko organizāciju (NVO) iesaiste un tās jāatbalsta ar pienācīgiem resursiem [D: (75), 41. pants; SK: 8. pants, 9. pants].
ABU DOKUMENTU ATŠĶIRĪGAIS
| Aspekts | ES Direktīva (D) 2024/1385 | Stambulas Konvencija (SK) |
| Juridiskais statuss | ES tiesību akts. Nosaka minimālus saskaņotus noteikumus, kas jātransponē [D: 1. panta 1. d., (15), 49. panta 1. d.]. | Starptautisks līgums (Eiropas Padomes). Uzliek starptautisku juridisku pienākumu [SK: 192]. |
| Krimināltiesiskais fokuss | Obligāti saskaņo minimālās definīcijas un sodus par Sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), piespiedu laulībām un četriem kibervardarbības veidiem [D: 3.-7. panti]. | Prasa inkriminēt plašāku loku, tostarp psiholoģisko vardarbību [SK: 33. pants], vajāšanu [SK: 34. pants], piespiedu abortu un sterilizāciju [SK: 39. pants], kā arī izvarošanu, pamatojoties uz piekrišanas trūkumu [SK: 36. panta 1. d.]. |
| Uzraudzība | Iekšēja ES datu vākšana (Eurostat/EIGE) [D: 44. pants]. | GREVIO (66. pants) - neatkarīga starptautiska ekspertu uzraudzības struktūra, kas veic valstu vizītes [SK: 66. panta 1. d., 68. panta 9. d.]. |
| Diskriminācijas aizliegums | Uzsver intersekcionālo diskrimināciju [D: (7), 7; (71), 66]. | Aizliedz diskrimināciju, pamatojoties uz sociālo dzimumu (gender), dzimumorientāciju un dzimuma identitāti [SK: 4. panta 3. d.]. (Latvija pievienoja deklarāciju par terminu interpretāciju [SK Deklarācija: 191]). |
DIREKTĪVĀ UN SK MINĒTIE MEHĀNISMI AIZSARGĀŠANAI PRET VARDARBĪBU
No stingras vardarbības izskaušanas pozīcijām, Direktīva nodrošina stabilāku juridisko minimumu, kas ir tieši izpildāms visā ES.
- D garantē kriminālsodu obligātumu: Direktīva nosaka, ka sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem [D: 10. panta 1. d.]. Tā prasa obligātu minimālo maksimālo sodu par FGM (vismaz pieci gadi) un piespiedu laulībām (vismaz trīs gadi) [D: 10. panta 2. d., 3. d.].
- D risina kibervardarbību: Direktīva ir precīzi vērsta uz kibernoziegumiem, pieprasot, ka publiski pieejams nelikumīgs materiāls nekavējoties jāizņem vai jābloķē piekļuve [D: 23. panta 1. d.].
- Aizsardzības līmenis: Direktīva satur stingrības nemazināšanas klauzulu [D: 48. pants], kas neļauj Latvijai samazināt jau esošo aizsardzības līmeni.
Lai gan SK aptver plašāku noziedzīgu nodarījumu loku (piemēram, psiholoģiskā vardarbība, piespiedu sterilizācija), Direktīva nodrošina stingru, saskaņotu pamatkarkasu, kas ir garantēts ES tiesību ietvaros.
VAI SK MINĒTĀ GREVIO UZRAUDZĪBA IR VITĀLI SVARĪGA, VAI LATVIJA PATI VAR ŠO PROCESU KONTROLĒT?
Latvija pati var un tai ir jānodrošina efektīva kontrole, taču GREVIO ir noderīgs ārējs rīks.
- Valsts Kontrole: Direktīva uzliek tiešu pienākumu izraudzīties vai izveidot oficiālas struktūras, kas atbild par valsts politikas koordinēšanu, īstenošanu, pārraudzību un izvērtēšanu [D: 38. panta 2. d.].
- GREVIO lomas vērtējums: GREVIO (Konvencijas 66. pants) nodrošina neatkarīgu starptautisku ekspertu viedokli par to, kā tiek īstenoti Konvencijas noteikumi, un sniedz ieteikumus problēmu risināšanai [SK: 66. panta 1. d., 68. panta 10. d.]. Apsverot koordinācijas trūkumus, GREVIO varētu būt nepārprotami noderīga kā ārējs audits, kas palīdz celt sistēmas efektivitāti.
VAI LATVIJAS VALSTĪ DENONSĒJOT KONVENCIJU - VARAM UZSKATĪT, KA MĒS VAIROSIM VARDARBĪBU, IEVIEŠOT DIREKTĪVAS PRASĪBAS?
Denonsēšana nevairos vardarbību, jo Direktīva nodrošina minimālo aizsardzības grīdu.
- Aizsardzības garantija: Direktīvas stingrības nemazināšanas klauzula [D: 48. pants] liedz attaisnot cietušo aizsardzības līmeņa samazināšanu.
- Juridiskais spēks: Ja Direktīva (kas ir saistoša visām ES dalībvalstīm) tiek transponēta nacionālajā likumdošanā līdz 2027. gada 14. jūnijam [D: 49. panta 1. d.], stingri krimināltiesiskie un atbalsta pasākumi (patversmes, kibernoziegumu apkarošana) ir juridiski obligāti.
- Vienīgais trūkums: Var rasties risks, ka nacionālajā likumdošanā netiks saglabātas plašākās SK prasības par atsevišķiem inkriminētiem nodarījumiem (piemēram, piespiedu aborts/sterilizācija) [SK: 39. pants], taču Direktīva ļauj valstij saglabāt stingrākus noteikumus, taču tā ir pašas valsts kompetemce ieviets plašākas prasības.
NVO IESAISTE DIREKTĪVAS UN SK MINĒTO PRASĪBU IEVĒROŠANAI.
Galvenais arguments par NVO iesaisti ir to speciālās zināšanas un spēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu cietušajiem [D: (75), 41. pants; SK: 9. pants]. NVO, nodrošina patversmes, krīzes centrus izvarošanas upuriem un konsultācijas [D: (59), 25. panta 1. d.].
Finansējums ir obligāts valsts pienākums. Gan SK [SK: 8. pants], gan Direktīva [D: 25. panta 3. d.] prasa, lai valstis nodrošinātu NVO, kas sniedz specializētus atbalsta pakalpojumus, pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus.
VAI DIREKTĪVĀ UN SK IR SPECIFISKA AIZSARDZĪBA LGBT KOPIENAS PĀRSTĀVJIEM?
- SK aizliedz diskrimināciju pret vardarbības upuriem, pamatojoties uz plašu pamatu klāstu, tostarp dzimumorientāciju un dzimuma identitāti [SK: 4. panta 3. d.]. Tādējādi SK nodrošina, ka šo kopienu pārstāvjiem ir garantētas tiesības saņemt aizsardzību un atbalstu, ja viņi kļūst par vardarbības upuriem.
- Direktīva atzīst, ka lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi ir paaugstināta riska grupā, kas saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju [D: (66), (71)].
SECINĀJUMI
SK DENONSĒŠANA NEMAZINĀS UN NEMAINĪS CĪŅU PRET VARDARBĪBU
Ja Latvija denonsē Stambulas konvenciju, Direktīva (ES) 2024/1385 kalpos par jaunu, stingru un juridiski saistošu pamatu vardarbības apkarošanai. Direktīva nosaka minimālos saskaņotos kriminālsodus par smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (FGM, piespiedu laulības) [D: 10. panta 2. d., 3. d.] un pieprasa efektīvu kibervardarbības apkarošanu. Tā kā Direktīva satur stingrības nemazināšanas klauzulu [D: 48. pants], tā garantē, ka valsts nevar attaisnot pašreizējā cietušo aizsardzības līmeņa samazināšanu. Denonsēšana nemainīs mūsu apņemšanos pret vardarbību, jo Eiropas Savienības tiesības uzliek mums šo pienākumu.
KĀ DENONSĒŠANA VAR IETEKMĒT LATVIJAS SABIEDRĪBU?
Praktiskie pasākumi sabiedrībā - patversmes, atbalsta tālruņi, krīzes centri un NVO finansēšana - netiks atcelti. Direktīva pieprasa, lai tie tiktu ieviesti un uzturēti papildus jau esošajiem pasākumiem [D: 46. panta 2. d.].
Tomēr, denonsējot SK, mēs zaudējam neatkarīgu starptautisku auditu no GREVIO [SK: 66. pants]. Šis ārējais mehānisms deva praktiskus ieteikumus (piemēram, par resursu piešķiršanu) un palīdzēja uzraudzīt mūsu valsts koordinācijas efektivitāti [SK: 68. panta 10. d.]. Zaudējot šo ārējo kontroli, visa atbildība par resursu piešķiršanu, starpinstitūciju koordināciju un stingrās politikas īstenošanu pilnībā pāriet uz mūsu pašu valsts institūcijām [D: 38. panta 2. d.]. Mums ir jāuzņemas liela atbildība, lai nodrošinātu, ka šī iekšējā kontrole ir pietiekami stingra, lai pilnībā aizstātu zaudēto starptautisko uzraudzību.
VAI SK DENONSĒŠANA VAR ATSTĀT IEKŠPOLITISKĀS VAI ĀRPOLITISKĀS SEKAS?
- Iekšpolitiskās sekas: Politiskās debates par vardarbības apkarošanas efektivitāti kļūs vērstas uz iekšējās koordinācijas uzlabošanu, jo ārējais audits vairs nebūs pieejams. Attiecības ar NVO var kļūt saspringtas.
- Ārpolitikas sekas: Latvija riskē pasliktināt savu tēlu Eiropas Padomē kā valsts, kas atsakās no starptautiskas cilvēktiesību apņemšanās, un tas var sarežģīt sadarbību ar partnervalstīm ārpus ES, kurām SK ir galvenais sadarbības instruments cīņā pret vardarbību.
Lai denonsēšana būtu atbildīga, Latvijai nekavējoties un ļoti stingri jāievieš Direktīvas [D: 49. pants] prasības, uzņemoties maksimālu atbildību par iekšējo kontroli un koordināciju.
Par priekšlikumiem pedagogu atalgojuma un darba slodzes noteikšanas principiem
I. ESOŠĀ SITUĀCIJA
2021.gada 22.jūnijā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”[1] (turpmāk – IAP). IAP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam.
IAP virsmērķis: kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.
IAP četri izglītības attīstības mērķi:
- augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
- mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
- atbalsts ikviena izaugsmei;
- ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
2023. gadā Saeimas analītiskais dienests veica pētījumu “Pedagogu darba slodze Baltijas jūras reģionā”.[2] Tajā iekļauta analīze par pedagogu darba slodzi un tās balansēšanu Baltijas jūras reģionā, un ir secināts, ka kontaktstundu skaits pilnā slodzē (40 stundas nedēļā) Latvijā sastāda visaugstāko procentu, un obligātie papildus pienākumi ir mazāki. Kā piemēram Somijā jau kopš 2017./2018. m.g, maksimālais kontaktstundu skaits ir 24.stundas nedēļā. Līdzīgs stundu skaits ir arī Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā secināts, ka noteikto kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti.
2025.gada 27.maijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus “Izglītības likumā”. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Izpildot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam.[3] Likumprojekts tika atbalstīts Latvijas Republikas Saeimā 1.lasījumā 2025.gada 19.jūnijā. [4]
Lai ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” (turpmāk – fmPS) pilnā apmērā ar 2026.gada 1.septembri, ir nepieciešami ne tikai skaidri kritēriji pašvaldībām finansējuma saņemšanai, bet arī skaidri nosacījumi pedagogu darba samaksai un darba slodzes balansēšanai. Tas veicinās vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem Latvijā strādājošiem pedagogiem, neatkarīgi no reģiona, pilsētas, novada vai ciemata, kurā viņi strādās.
II. SABIEDRĪBAS UN IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ IESAISTĪTO PUŠU LĪDZDALĪBA
Laika posmā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada aprīlim apmeklēju 9 pašvaldības (Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Alūksnes, Jēkabpils, Ludzas, Talsu, Krāslavas, Liepājas), kurās tikos ar novada un pilsētu vadību, izglītības pārvaldes pārstāvjiem un vairāk nekā 100 izglītības iestāžu direktoriem. Tikšanās laikā prezentēju priekšlikumus pedagogu darba samaksas pamatprincipiem un darba slodzei.
Izvērtējot visus tikšanās laikā saņemtos priekšlikumus, esmu sagatavojis piedāvājumu Izglītības un zinātnes ministrijai, un rosinu diskusiju par pamatprincipiem pedagogu darba samaksas un darba slodzes noteikšanai, kurus būtu jāievieš ar 2026.gada 1.septembri.
III. PRIEKŠLIKUMI PEDAGOGU DARBA SAMAKSAI
Izstrādājot pedagogu darba slodzes un samaksas pamatprincipus vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, ir jāpanāk, lai pedagogu darba slodzes aprēķins ir vienkāršs un tas ir saprotams gan pedagogiem, gan visiem sabiedrības dalībniekiem.
Pedagogu darba slodzes un samaksas aprēķina metodikā jāiekļauj vienkāršu, vienlīdzīgu un taisnīgu darba samaksas, darba likmes un slodzes noteikšanas pamatprincipus:
1. pedagoga normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā (tas jau ir paredzēts fnPS), iekļaujot tajā ne tikai kontaktstundas, bet visus papildus pienākumus, kas ir pedagoga darbā;2. aprēķinot pedagogu atalgojumu, tas
tiek diferencēts 4. grupās (skat.1.tabulu), atkarībā no skolēnu skaita klasē,
taču pašvaldības var palielināt atalgojumam noteikto likmi no saviem
pašvaldības līdzekļiem;
3. maksimālais kontaktstundu/nodarbību skaits pirmsskolas izglītības pedagogam ir līdz 32 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;
4. maksimālais kontaktstundu skaits profesionālās ievirzes izglītības pedagogam ir līdz 30 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;
5. vispārejās izglītības pedagogiem piedāvājumā ir divi darba slodzes un likmes noteikšanas varianti:
1. VARIANTS
5.1. pedagogu atalgojuma likme tiek noteikta atbilstoši 1.tabulai. Maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā;
2. VARIANTS
5.2. pedagogu minimālā atalgojuma algas likme tiek noteikta vienota – 2035.00 eiro par 40 stundu darba nedēļu. To var palielināt, ja piešķirtā mērķdotācija to pieļauj.
5.2.1. maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā, taču izglītības iestādēs, kurās skolēnu skaits klasē ir no 10 – 24, kontaktstundu skaits var būt līdz 27 stundām nedēļā;
5.2.2. par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu, un balstoties uz vidējo skolēnu skaitu klasē izglītības iestādē;
6. darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot vienas stundas apmaksas koeficientu;
7. pedagogu noteiktajai slodzei (kontaktstundas + papildu pienākumi), ja kopējā slodze nesasniedz 40 stundas nedēļā, papildus var tarificēt:
7.1. pagarinātās dienas grupas stundas;
7.2. interešu izglītības nodarbības;
7.3. citus pienākumus, kuri sasitīti ar izglītības iestādes specifiku.
8. klases audzinātājam vispārējā izglītībā tiek noteikta piemaksa no algas likmes:
8.1. 5% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz 10;
8.2. 8% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz no 11 līdz 15;
8.3. 10 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 16 līdz 24;
8.4. 12 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 25 un vairāk.
9. par darbu ar speciālās izglītības programmas skolēniem vispārējā izglītībā (kuri ir integrēti vispārizglītojošās programmas klasēs) pedagogiem tiek noteikta papildu piemaksa, saskaņā ar izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;
10. interešu izglītības pedagogiem tiek tarificētas nodarbības, piedalīšanās pasākumos, sacensībās, koncertos, izstādēs un citos pasākumos un nodarbību sagatavošana;
11. atbalsta komandas darba slodzes proporciju (tiešais darbs ar skolēnu + papildu pienākumi) nosaka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajām vadlīnijām un izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;
12. pedagogu palīgu darba algas likmi nosaka atbilstoši vidējam skolēnu skaitam klasē/grupā;
IV. SECINĀJUMI
Pedagogu darba samaksas un darba slodzes balansēšanas jautājums ir vitāli svarīgs, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos līdz ar to būtu nepieciešams:
1) noteikt komkurētspējīgu algas likmi;
Tas risinās pedagogu vakanču problemātiku, un tas būtu viens no profesijas prestiža paaugstināšanas jautājumiem.
2) samazināt kontaktstundu skaitu un palielināt papildus pienākumu procentuālo sadalījumu;
Kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā un izdegšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti beidzas
3) ieviest vienkāršu pedagogu darba slodzes aprēķina metodiku;
Koeficientu sistēmas izmantošana ir vienkāršs veids, kā aprēķināt un noteikt pedagoga pilno darba slodzi un balansēt to.
Vienas kontakststundas izmaksas koeficients ietvers sevī balansu kontakstsundu/papildus pienākumi:
1) pirmsskolas izglītībā: 80/20 %;
2) vispārējā izglītībā: 60/40 %;
3) profesionālās ievirzes izglītībā: 75/25%.
V. TURPMĀKĀ RĪCĪBA
Iesniedzot priekšlikumus, rosinu Izglītības un zinātnes ministriju sākt diskusiju par pedagogu darba samaksas un darba slodzes pamatprincipiem, iesaistot tajā gan izglītības iestāžu vadītājus, gan izglītības pārvaldes, gan pedagogu arodbiedrības un izglītības iestāžu vadītāju asociācijas pārstāvjus.
Iespējams, diskusijas rezultātā, ir nepieciešams piedāvāt citu risinājumu un metodiku, taču ar iesniegtajiem priekšlikumiem vēlos, lai saprātīgos termiņos tiku izstrādāti vai nu jauni pedagogu darba samaksas noteikumi vai vadlīnijas pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības iestāžu direktoriem, kuras būtu vienotas visās Latvijas vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[2] https://www.saeima.lv/petijumi/Pedagogu_slodze.pdf
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/finansesanas-modelis-programma-skola
[4]https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/9A2DA4989AE2F175C2258CAF000AFFBA?OpenDocument
Česlavs Batņa, 14.Saeimas deputāts
Lemjot par tālmācību, ir jārespektē 12 000 ģimeņu izvēle
Saeimā tiek skatīts jautājums par iespējamo tālmācības aizliegumu pamatskolā. Lai gan šobrīd daudzi politiķi un izglītības nozares pārstāvji velta skarbus vārdus tālmācībai, atsaucoties uz eksāmenu rezultātiem un rosinot samazināt finansējumu, šī izglītības ieguves forma ir daudzu ģimeņu apzināta izvēle. Tālmācībā mācās aptuveni 12 tūkstoši skolēnu un demokrātiskā valstī ir jārespektē šo ģimeņu izvēle.
Šobrīd Saeimā notiek aktīvas diskusijas gan par tālmācības izglītības kvalitāti, gan piemērotību dažādām vecuma grupām. Realitātē tālmācība ir risinājums gan tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai uzvedības un veselības problēmas, gan ļoti talantīgiem bērniem, kuri spēj mācīties ātrāk, nekā daudzi vienaudži. Šādā formātā mācās bērni un jaunieši, kuri ir profesionāli sportisti, mūziķi vai dažādu apstākļu dēļ ceļo un bieži ir ārpus Latvijas. Tālmācība nozīmē, ka šie jaunieši saglabā saikni ar Latviju, mācās mūsu izglītības sistēmā un attiecīgi pēc tam viegli varēs iekļauties arī kādā no augstskolām.
Izglītības risinājums gan bērniem, gan pieaugušajiem
Protams, arī tālmācības skolām ir jāstrādā, lai sekmētu izglītības kvalitāti, un vienlaikus arī aktīvi jāskaidro, kādas funkcijas pilda, kādi mācību līdzekļi tiek izmantoti un kādas atbalsta iespējas tiek nodrošinātas. Turklāt, svarīgi atcerēties, ka tālmācības audzēkņi ir ļoti dažādi – starp tiem ir talantīgi bērni, kuri nodarbojas ar dažādām blakus lietām, ir pieaugušie, kuri mēģina iegūt vidējo izglītību, paralēli strādājot un rūpējoties par ģimeni, ir jaunieši ir veselības problēmām vai no riska grupām u.tml. Nav iespējams visus salikt Excel tabulā un salīdzināt eksāmenu rezultātus.
12 000 skolēnu izvēle ir jārespektē
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un, ja 12 tūkstoši ģimeņu ir izvēlējušās šādu mācību formu, ir jārespektē šo ģimeņu izvēle. Ja vecāki vēlas, lai bērni mācās mājmācībā vai tālmācības, politiķi to nevar ierobežot. Ir jārespektē cilvēka brīva griba un pārliecība. Galu galā – tieši vecāki vislabāk zina, kas vajadzīgs viņu bērniem.
Tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns
Ir muļķīgi uzreiz kritizēt tālmācību kā tādu, balstoties tikai uz eksāmenu rezultātiem. Tādejādi varam panākt, ka liela daļa mūsu bērnu un jauniešu paliks ārpus izglītības sistēmas. Protams, ir tālmācības skolas, kurām ir nopietni jāstrādā pie izglītības kvalitātes sekmēšanas, pie atbalsta sistēmas pilnveides, bet tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns. Aizliegumi, ierobežojumi un finansējuma samazināšana nenesīs pozitīvus rezultātus.
Mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli
Šobrīd pie pārmaiņām jāstrādā gan pašām skolām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Daudzās tālmācības skolās ir mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli, kuri ļoti palīdzētu arī tradicionālajām skolām. Īpaši šobrīd, kad daudzām skolām trūkst atbilstošu mācību materiālu. Tālmācības skolām ir vairāk jāpadalās ar labās prakses piemēriem, jāskaidro šīs mācību formas nozīme un jēga, tāpat jāizceļ dažādās situācijas, kad tas ir labākais risinājums. Vienlaikus arī Izglītības un zinātnes ministrijai jābūt atvērtai, gatavai ieklausīties un mainīt retoriku.
IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Rada rīkus, kas jau pastāv un ir izmantojami
Esam jau pieprasījuši pamatot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas, taču pašlaik zināmā mērā notiek manipulēšana ar šo jautājumu: Saeimas Pieprasījumu komisija norāda, ka viss jau ir izvērtēts un skaidrs, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skaidrots, ka lēmums vēl nav pieņemts un viss ir apspriešanas procesā. 21 miljons ir ļoti liela summa, tāpēc, ja ir vēlme apgūt šo finansējumu no ES fondiem, jābūt skaidram plānam un visām izmaksām — pamatotām.
Taču šajā gadījumā plānotais līdzekļu izlietojums rada vietu jautājumiem, piemēram, papildus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai plānots izstrādāt arī rīku skolēnu un skolotāju labbūtības veicināšanai, taču šāds risinājums jau pastāv. Programmas "Erasmus+" projektā "Mācīt būt: atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā" jau ir radīta tiešsaistes programma skolotāju profesionālās labklājības veicināšanai. Nav skaidrs, kāpēc IZM nevēlas izmantot jau pieejamu rīku, bet tērēt līdzekļus, lai radītu vēl vienu.
Sajūta, ka ES naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas
IZM uzsver, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir kritiski svarīga, lai vērtētu skolēnu sniegumu, analizētu pedagogu darba kvalitāti u. tml., taču tās lielā mērā ir pašas ministrijas funkcijas. Rodas jautājums, vai ministrija savas funkcijas necenšas pārnest uz minēto projektu. Ja 21 miljonu būtu plānots tērēt no valsts budžeta, visticamāk, finanšu ministrs tādu projektu nekad neapstiprinātu, taču, kad runa ir par ES līdzekļiem, daudziem politikas veidotājiem šķiet, ka šo naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas.
Ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte
21 miljons izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir dažu atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas tiek apmierinātas laikā, kad visa nozare pieprasa finansējumu mācību līdzekļiem. Diemžēl ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte. Bija iespēja papildus iegūt 11 miljonus eiro, pārdalot līdzekļus no interešu izglītības vai atbalsta bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču tas netika darīts, bet tagad 21 miljons eiro tiks veltīts tam, lai monitorētu to, kas jau tiek uzraudzīts starptautiskos pētījumos.
Neracionāli argumenti par starptautisko pētījumu neatbilstību
Viens no ministrijas skaidrojumiem, kāpēc nepieciešama izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ir tāds, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumi neesot precīzi. Paši sniedzam datus, līdzīgi kā citas OECD valstis, kuras, starp citu, šos pētījumus atzīst par objektīviem, bet tagad norādām, ka tie nav precīzi?
Šābrīža izglītības politika vedina uz sabrukumu, nevis izaugsmi. Līdzekļu apgūšana notiek nevis mērķtiecīgi, turklāt izvērtējot izmaksas un ieguvumus, bet apgūšanas pēc — lai apmierinātu atsevišķu personu ambīcijas. Protams, ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, 2,6 % pieaugums pedagogu atalgojumam, tomēr atcerēsimies, cik smagi tas ir nācis un cik aktīvi pedagogu organizācijas ir strādājušas, lai to panāktu. Vai tiešām tas viss būs jāatkārto, lai panāktu finansējumu mācību līdzekļiem?