Lemjot par tālmācību, ir jārespektē 12 000 ģimeņu izvēle
Saeimā tiek skatīts jautājums par iespējamo tālmācības aizliegumu pamatskolā. Lai gan šobrīd daudzi politiķi un izglītības nozares pārstāvji velta skarbus vārdus tālmācībai, atsaucoties uz eksāmenu rezultātiem un rosinot samazināt finansējumu, šī izglītības ieguves forma ir daudzu ģimeņu apzināta izvēle. Tālmācībā mācās aptuveni 12 tūkstoši skolēnu un demokrātiskā valstī ir jārespektē šo ģimeņu izvēle.
Šobrīd Saeimā notiek aktīvas diskusijas gan par tālmācības izglītības kvalitāti, gan piemērotību dažādām vecuma grupām. Realitātē tālmācība ir risinājums gan tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai uzvedības un veselības problēmas, gan ļoti talantīgiem bērniem, kuri spēj mācīties ātrāk, nekā daudzi vienaudži. Šādā formātā mācās bērni un jaunieši, kuri ir profesionāli sportisti, mūziķi vai dažādu apstākļu dēļ ceļo un bieži ir ārpus Latvijas. Tālmācība nozīmē, ka šie jaunieši saglabā saikni ar Latviju, mācās mūsu izglītības sistēmā un attiecīgi pēc tam viegli varēs iekļauties arī kādā no augstskolām.
Izglītības risinājums gan bērniem, gan pieaugušajiem
Protams, arī tālmācības skolām ir jāstrādā, lai sekmētu izglītības kvalitāti, un vienlaikus arī aktīvi jāskaidro, kādas funkcijas pilda, kādi mācību līdzekļi tiek izmantoti un kādas atbalsta iespējas tiek nodrošinātas. Turklāt, svarīgi atcerēties, ka tālmācības audzēkņi ir ļoti dažādi – starp tiem ir talantīgi bērni, kuri nodarbojas ar dažādām blakus lietām, ir pieaugušie, kuri mēģina iegūt vidējo izglītību, paralēli strādājot un rūpējoties par ģimeni, ir jaunieši ir veselības problēmām vai no riska grupām u.tml. Nav iespējams visus salikt Excel tabulā un salīdzināt eksāmenu rezultātus.
12 000 skolēnu izvēle ir jārespektē
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un, ja 12 tūkstoši ģimeņu ir izvēlējušās šādu mācību formu, ir jārespektē šo ģimeņu izvēle. Ja vecāki vēlas, lai bērni mācās mājmācībā vai tālmācības, politiķi to nevar ierobežot. Ir jārespektē cilvēka brīva griba un pārliecība. Galu galā – tieši vecāki vislabāk zina, kas vajadzīgs viņu bērniem.
Tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns
Ir muļķīgi uzreiz kritizēt tālmācību kā tādu, balstoties tikai uz eksāmenu rezultātiem. Tādejādi varam panākt, ka liela daļa mūsu bērnu un jauniešu paliks ārpus izglītības sistēmas. Protams, ir tālmācības skolas, kurām ir nopietni jāstrādā pie izglītības kvalitātes sekmēšanas, pie atbalsta sistēmas pilnveides, bet tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns. Aizliegumi, ierobežojumi un finansējuma samazināšana nenesīs pozitīvus rezultātus.
Mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli
Šobrīd pie pārmaiņām jāstrādā gan pašām skolām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Daudzās tālmācības skolās ir mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli, kuri ļoti palīdzētu arī tradicionālajām skolām. Īpaši šobrīd, kad daudzām skolām trūkst atbilstošu mācību materiālu. Tālmācības skolām ir vairāk jāpadalās ar labās prakses piemēriem, jāskaidro šīs mācību formas nozīme un jēga, tāpat jāizceļ dažādās situācijas, kad tas ir labākais risinājums. Vienlaikus arī Izglītības un zinātnes ministrijai jābūt atvērtai, gatavai ieklausīties un mainīt retoriku.
IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Rada rīkus, kas jau pastāv un ir izmantojami
Esam jau pieprasījuši pamatot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas, taču pašlaik zināmā mērā notiek manipulēšana ar šo jautājumu: Saeimas Pieprasījumu komisija norāda, ka viss jau ir izvērtēts un skaidrs, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skaidrots, ka lēmums vēl nav pieņemts un viss ir apspriešanas procesā. 21 miljons ir ļoti liela summa, tāpēc, ja ir vēlme apgūt šo finansējumu no ES fondiem, jābūt skaidram plānam un visām izmaksām — pamatotām.
Taču šajā gadījumā plānotais līdzekļu izlietojums rada vietu jautājumiem, piemēram, papildus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai plānots izstrādāt arī rīku skolēnu un skolotāju labbūtības veicināšanai, taču šāds risinājums jau pastāv. Programmas "Erasmus+" projektā "Mācīt būt: atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā" jau ir radīta tiešsaistes programma skolotāju profesionālās labklājības veicināšanai. Nav skaidrs, kāpēc IZM nevēlas izmantot jau pieejamu rīku, bet tērēt līdzekļus, lai radītu vēl vienu.
Sajūta, ka ES naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas
IZM uzsver, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir kritiski svarīga, lai vērtētu skolēnu sniegumu, analizētu pedagogu darba kvalitāti u. tml., taču tās lielā mērā ir pašas ministrijas funkcijas. Rodas jautājums, vai ministrija savas funkcijas necenšas pārnest uz minēto projektu. Ja 21 miljonu būtu plānots tērēt no valsts budžeta, visticamāk, finanšu ministrs tādu projektu nekad neapstiprinātu, taču, kad runa ir par ES līdzekļiem, daudziem politikas veidotājiem šķiet, ka šo naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas.
Ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte
21 miljons izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir dažu atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas tiek apmierinātas laikā, kad visa nozare pieprasa finansējumu mācību līdzekļiem. Diemžēl ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte. Bija iespēja papildus iegūt 11 miljonus eiro, pārdalot līdzekļus no interešu izglītības vai atbalsta bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču tas netika darīts, bet tagad 21 miljons eiro tiks veltīts tam, lai monitorētu to, kas jau tiek uzraudzīts starptautiskos pētījumos.
Neracionāli argumenti par starptautisko pētījumu neatbilstību
Viens no ministrijas skaidrojumiem, kāpēc nepieciešama izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ir tāds, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumi neesot precīzi. Paši sniedzam datus, līdzīgi kā citas OECD valstis, kuras, starp citu, šos pētījumus atzīst par objektīviem, bet tagad norādām, ka tie nav precīzi?
Šābrīža izglītības politika vedina uz sabrukumu, nevis izaugsmi. Līdzekļu apgūšana notiek nevis mērķtiecīgi, turklāt izvērtējot izmaksas un ieguvumus, bet apgūšanas pēc — lai apmierinātu atsevišķu personu ambīcijas. Protams, ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, 2,6 % pieaugums pedagogu atalgojumam, tomēr atcerēsimies, cik smagi tas ir nācis un cik aktīvi pedagogu organizācijas ir strādājušas, lai to panāktu. Vai tiešām tas viss būs jāatkārto, lai panāktu finansējumu mācību līdzekļiem?