Par priekšlikumiem pedagogu atalgojuma un darba slodzes noteikšanas principiem
I. ESOŠĀ SITUĀCIJA
2021.gada 22.jūnijā tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”[1] (turpmāk – IAP). IAP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā no 2021. gada līdz 2027. gadam.
IAP virsmērķis: kvalitatīvas izglītības iespēju nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.
IAP četri izglītības attīstības mērķi:
- augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
- mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
- atbalsts ikviena izaugsmei;
- ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.
2023. gadā Saeimas analītiskais dienests veica pētījumu “Pedagogu darba slodze Baltijas jūras reģionā”.[2] Tajā iekļauta analīze par pedagogu darba slodzi un tās balansēšanu Baltijas jūras reģionā, un ir secināts, ka kontaktstundu skaits pilnā slodzē (40 stundas nedēļā) Latvijā sastāda visaugstāko procentu, un obligātie papildus pienākumi ir mazāki. Kā piemēram Somijā jau kopš 2017./2018. m.g, maksimālais kontaktstundu skaits ir 24.stundas nedēļā. Līdzīgs stundu skaits ir arī Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā secināts, ka noteikto kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti.
2025.gada 27.maijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus “Izglītības likumā”. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Izpildot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam.[3] Likumprojekts tika atbalstīts Latvijas Republikas Saeimā 1.lasījumā 2025.gada 19.jūnijā. [4]
Lai ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā” (turpmāk – fmPS) pilnā apmērā ar 2026.gada 1.septembri, ir nepieciešami ne tikai skaidri kritēriji pašvaldībām finansējuma saņemšanai, bet arī skaidri nosacījumi pedagogu darba samaksai un darba slodzes balansēšanai. Tas veicinās vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem Latvijā strādājošiem pedagogiem, neatkarīgi no reģiona, pilsētas, novada vai ciemata, kurā viņi strādās.
II. SABIEDRĪBAS UN IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ IESAISTĪTO PUŠU LĪDZDALĪBA
Laika posmā no 2024.gada novembra līdz 2025.gada aprīlim apmeklēju 9 pašvaldības (Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Alūksnes, Jēkabpils, Ludzas, Talsu, Krāslavas, Liepājas), kurās tikos ar novada un pilsētu vadību, izglītības pārvaldes pārstāvjiem un vairāk nekā 100 izglītības iestāžu direktoriem. Tikšanās laikā prezentēju priekšlikumus pedagogu darba samaksas pamatprincipiem un darba slodzei.
Izvērtējot visus tikšanās laikā saņemtos priekšlikumus, esmu sagatavojis piedāvājumu Izglītības un zinātnes ministrijai, un rosinu diskusiju par pamatprincipiem pedagogu darba samaksas un darba slodzes noteikšanai, kurus būtu jāievieš ar 2026.gada 1.septembri.
III. PRIEKŠLIKUMI PEDAGOGU DARBA SAMAKSAI
Izstrādājot pedagogu darba slodzes un samaksas pamatprincipus vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, ir jāpanāk, lai pedagogu darba slodzes aprēķins ir vienkāršs un tas ir saprotams gan pedagogiem, gan visiem sabiedrības dalībniekiem.
Pedagogu darba slodzes un samaksas aprēķina metodikā jāiekļauj vienkāršu, vienlīdzīgu un taisnīgu darba samaksas, darba likmes un slodzes noteikšanas pamatprincipus:
1. pedagoga normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā (tas jau ir paredzēts fnPS), iekļaujot tajā ne tikai kontaktstundas, bet visus papildus pienākumus, kas ir pedagoga darbā;2. aprēķinot pedagogu atalgojumu, tas
tiek diferencēts 4. grupās (skat.1.tabulu), atkarībā no skolēnu skaita klasē,
taču pašvaldības var palielināt atalgojumam noteikto likmi no saviem
pašvaldības līdzekļiem;
3. maksimālais kontaktstundu/nodarbību skaits pirmsskolas izglītības pedagogam ir līdz 32 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;
4. maksimālais kontaktstundu skaits profesionālās ievirzes izglītības pedagogam ir līdz 30 stundām nedēļā, par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu;
5. vispārejās izglītības pedagogiem piedāvājumā ir divi darba slodzes un likmes noteikšanas varianti:
1. VARIANTS
5.1. pedagogu atalgojuma likme tiek noteikta atbilstoši 1.tabulai. Maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā;
2. VARIANTS
5.2. pedagogu minimālā atalgojuma algas likme tiek noteikta vienota – 2035.00 eiro par 40 stundu darba nedēļu. To var palielināt, ja piešķirtā mērķdotācija to pieļauj.
5.2.1. maksimālais kontaktstundu skaits vispārējās izglītības pedagogam ir līdz 24 stundām nedēļā, taču izglītības iestādēs, kurās skolēnu skaits klasē ir no 10 – 24, kontaktstundu skaits var būt līdz 27 stundām nedēļā;
5.2.2. par papildus iekļaujamajiem obligātajiem pedagogu pienākumiem darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot koeficientu sistēmu, un balstoties uz vidējo skolēnu skaitu klasē izglītības iestādē;
6. darba slodze tiek aprēķināta, izmantojot vienas stundas apmaksas koeficientu;
7. pedagogu noteiktajai slodzei (kontaktstundas + papildu pienākumi), ja kopējā slodze nesasniedz 40 stundas nedēļā, papildus var tarificēt:
7.1. pagarinātās dienas grupas stundas;
7.2. interešu izglītības nodarbības;
7.3. citus pienākumus, kuri sasitīti ar izglītības iestādes specifiku.
8. klases audzinātājam vispārējā izglītībā tiek noteikta piemaksa no algas likmes:
8.1. 5% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz 10;
8.2. 8% - ja skolēnu skaits klasē ir līdz no 11 līdz 15;
8.3. 10 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 16 līdz 24;
8.4. 12 % - ja skolēnu skaits klasē ir no 25 un vairāk.
9. par darbu ar speciālās izglītības programmas skolēniem vispārējā izglītībā (kuri ir integrēti vispārizglītojošās programmas klasēs) pedagogiem tiek noteikta papildu piemaksa, saskaņā ar izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;
10. interešu izglītības pedagogiem tiek tarificētas nodarbības, piedalīšanās pasākumos, sacensībās, koncertos, izstādēs un citos pasākumos un nodarbību sagatavošana;
11. atbalsta komandas darba slodzes proporciju (tiešais darbs ar skolēnu + papildu pienākumi) nosaka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izdotajām vadlīnijām un izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem;
12. pedagogu palīgu darba algas likmi nosaka atbilstoši vidējam skolēnu skaitam klasē/grupā;
IV. SECINĀJUMI
Pedagogu darba samaksas un darba slodzes balansēšanas jautājums ir vitāli svarīgs, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos līdz ar to būtu nepieciešams:
1) noteikt komkurētspējīgu algas likmi;
Tas risinās pedagogu vakanču problemātiku, un tas būtu viens no profesijas prestiža paaugstināšanas jautājumiem.
2) samazināt kontaktstundu skaitu un palielināt papildus pienākumu procentuālo sadalījumu;
Kontaktstundu skaita samazināšana varētu sniegt ieguldījumu pedagogu pārslodzes mazināšanā un izdegšanā, kas savukārt neapšaubāmi pozitīvi ietekmēs arī izglītības kvalitāti beidzas
3) ieviest vienkāršu pedagogu darba slodzes aprēķina metodiku;
Koeficientu sistēmas izmantošana ir vienkāršs veids, kā aprēķināt un noteikt pedagoga pilno darba slodzi un balansēt to.
Vienas kontakststundas izmaksas koeficients ietvers sevī balansu kontakstsundu/papildus pienākumi:
1) pirmsskolas izglītībā: 80/20 %;
2) vispārējā izglītībā: 60/40 %;
3) profesionālās ievirzes izglītībā: 75/25%.
V. TURPMĀKĀ RĪCĪBA
Iesniedzot priekšlikumus, rosinu Izglītības un zinātnes ministriju sākt diskusiju par pedagogu darba samaksas un darba slodzes pamatprincipiem, iesaistot tajā gan izglītības iestāžu vadītājus, gan izglītības pārvaldes, gan pedagogu arodbiedrības un izglītības iestāžu vadītāju asociācijas pārstāvjus.
Iespējams, diskusijas rezultātā, ir nepieciešams piedāvāt citu risinājumu un metodiku, taču ar iesniegtajiem priekšlikumiem vēlos, lai saprātīgos termiņos tiku izstrādāti vai nu jauni pedagogu darba samaksas noteikumi vai vadlīnijas pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības iestāžu direktoriem, kuras būtu vienotas visās Latvijas vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[2] https://www.saeima.lv/petijumi/Pedagogu_slodze.pdf
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/finansesanas-modelis-programma-skola
[4]https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/9A2DA4989AE2F175C2258CAF000AFFBA?OpenDocument
Česlavs Batņa, 14.Saeimas deputāts
Lemjot par tālmācību, ir jārespektē 12 000 ģimeņu izvēle
Saeimā tiek skatīts jautājums par iespējamo tālmācības aizliegumu pamatskolā. Lai gan šobrīd daudzi politiķi un izglītības nozares pārstāvji velta skarbus vārdus tālmācībai, atsaucoties uz eksāmenu rezultātiem un rosinot samazināt finansējumu, šī izglītības ieguves forma ir daudzu ģimeņu apzināta izvēle. Tālmācībā mācās aptuveni 12 tūkstoši skolēnu un demokrātiskā valstī ir jārespektē šo ģimeņu izvēle.
Šobrīd Saeimā notiek aktīvas diskusijas gan par tālmācības izglītības kvalitāti, gan piemērotību dažādām vecuma grupām. Realitātē tālmācība ir risinājums gan tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai uzvedības un veselības problēmas, gan ļoti talantīgiem bērniem, kuri spēj mācīties ātrāk, nekā daudzi vienaudži. Šādā formātā mācās bērni un jaunieši, kuri ir profesionāli sportisti, mūziķi vai dažādu apstākļu dēļ ceļo un bieži ir ārpus Latvijas. Tālmācība nozīmē, ka šie jaunieši saglabā saikni ar Latviju, mācās mūsu izglītības sistēmā un attiecīgi pēc tam viegli varēs iekļauties arī kādā no augstskolām.
Izglītības risinājums gan bērniem, gan pieaugušajiem
Protams, arī tālmācības skolām ir jāstrādā, lai sekmētu izglītības kvalitāti, un vienlaikus arī aktīvi jāskaidro, kādas funkcijas pilda, kādi mācību līdzekļi tiek izmantoti un kādas atbalsta iespējas tiek nodrošinātas. Turklāt, svarīgi atcerēties, ka tālmācības audzēkņi ir ļoti dažādi – starp tiem ir talantīgi bērni, kuri nodarbojas ar dažādām blakus lietām, ir pieaugušie, kuri mēģina iegūt vidējo izglītību, paralēli strādājot un rūpējoties par ģimeni, ir jaunieši ir veselības problēmām vai no riska grupām u.tml. Nav iespējams visus salikt Excel tabulā un salīdzināt eksāmenu rezultātus.
12 000 skolēnu izvēle ir jārespektē
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un, ja 12 tūkstoši ģimeņu ir izvēlējušās šādu mācību formu, ir jārespektē šo ģimeņu izvēle. Ja vecāki vēlas, lai bērni mācās mājmācībā vai tālmācības, politiķi to nevar ierobežot. Ir jārespektē cilvēka brīva griba un pārliecība. Galu galā – tieši vecāki vislabāk zina, kas vajadzīgs viņu bērniem.
Tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns
Ir muļķīgi uzreiz kritizēt tālmācību kā tādu, balstoties tikai uz eksāmenu rezultātiem. Tādejādi varam panākt, ka liela daļa mūsu bērnu un jauniešu paliks ārpus izglītības sistēmas. Protams, ir tālmācības skolas, kurām ir nopietni jāstrādā pie izglītības kvalitātes sekmēšanas, pie atbalsta sistēmas pilnveides, bet tālmācību nedrīkst vērtēt pēc principa – balts un melns. Aizliegumi, ierobežojumi un finansējuma samazināšana nenesīs pozitīvus rezultātus.
Mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli
Šobrīd pie pārmaiņām jāstrādā gan pašām skolām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Daudzās tālmācības skolās ir mūsdienīgi un pārdomāti mācību materiāli, kuri ļoti palīdzētu arī tradicionālajām skolām. Īpaši šobrīd, kad daudzām skolām trūkst atbilstošu mācību materiālu. Tālmācības skolām ir vairāk jāpadalās ar labās prakses piemēriem, jāskaidro šīs mācību formas nozīme un jēga, tāpat jāizceļ dažādās situācijas, kad tas ir labākais risinājums. Vienlaikus arī Izglītības un zinātnes ministrijai jābūt atvērtai, gatavai ieklausīties un mainīt retoriku.
IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Rada rīkus, kas jau pastāv un ir izmantojami
Esam jau pieprasījuši pamatot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību un izmaksas, taču pašlaik zināmā mērā notiek manipulēšana ar šo jautājumu: Saeimas Pieprasījumu komisija norāda, ka viss jau ir izvērtēts un skaidrs, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skaidrots, ka lēmums vēl nav pieņemts un viss ir apspriešanas procesā. 21 miljons ir ļoti liela summa, tāpēc, ja ir vēlme apgūt šo finansējumu no ES fondiem, jābūt skaidram plānam un visām izmaksām — pamatotām.
Taču šajā gadījumā plānotais līdzekļu izlietojums rada vietu jautājumiem, piemēram, papildus izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai plānots izstrādāt arī rīku skolēnu un skolotāju labbūtības veicināšanai, taču šāds risinājums jau pastāv. Programmas "Erasmus+" projektā "Mācīt būt: atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā" jau ir radīta tiešsaistes programma skolotāju profesionālās labklājības veicināšanai. Nav skaidrs, kāpēc IZM nevēlas izmantot jau pieejamu rīku, bet tērēt līdzekļus, lai radītu vēl vienu.
Sajūta, ka ES naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas
IZM uzsver, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir kritiski svarīga, lai vērtētu skolēnu sniegumu, analizētu pedagogu darba kvalitāti u. tml., taču tās lielā mērā ir pašas ministrijas funkcijas. Rodas jautājums, vai ministrija savas funkcijas necenšas pārnest uz minēto projektu. Ja 21 miljonu būtu plānots tērēt no valsts budžeta, visticamāk, finanšu ministrs tādu projektu nekad neapstiprinātu, taču, kad runa ir par ES līdzekļiem, daudziem politikas veidotājiem šķiet, ka šo naudu drīkst tērēt, kā vien iegribas.
Ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte
21 miljons izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir dažu atsevišķu cilvēku ambīcijas, kas tiek apmierinātas laikā, kad visa nozare pieprasa finansējumu mācību līdzekļiem. Diemžēl ministrijai mācību līdzekļi nav prioritāte. Bija iespēja papildus iegūt 11 miljonus eiro, pārdalot līdzekļus no interešu izglītības vai atbalsta bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču tas netika darīts, bet tagad 21 miljons eiro tiks veltīts tam, lai monitorētu to, kas jau tiek uzraudzīts starptautiskos pētījumos.
Neracionāli argumenti par starptautisko pētījumu neatbilstību
Viens no ministrijas skaidrojumiem, kāpēc nepieciešama izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, ir tāds, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījumi neesot precīzi. Paši sniedzam datus, līdzīgi kā citas OECD valstis, kuras, starp citu, šos pētījumus atzīst par objektīviem, bet tagad norādām, ka tie nav precīzi?
Šābrīža izglītības politika vedina uz sabrukumu, nevis izaugsmi. Līdzekļu apgūšana notiek nevis mērķtiecīgi, turklāt izvērtējot izmaksas un ieguvumus, bet apgūšanas pēc — lai apmierinātu atsevišķu personu ambīcijas. Protams, ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, 2,6 % pieaugums pedagogu atalgojumam, tomēr atcerēsimies, cik smagi tas ir nācis un cik aktīvi pedagogu organizācijas ir strādājušas, lai to panāktu. Vai tiešām tas viss būs jāatkārto, lai panāktu finansējumu mācību līdzekļiem?